Par pašvaldību nesūdzas
Tukumā Rīgas iela vijas gar dzelzceļu. Tajā galvenokārt ir privātmājas, uzņēmumu un veikalu tajā nav daudz. Iebraucot Tukuma novadā no Engures puses, kā pirmais pilsētas viesus sagaida „Stopiņš” - tā ir kafejnīca, kurā saimnieko Indra:
„Kā mainījusies dzīve pašvaldībā pēdējo četru gadu laikā? Es domāju, ka tas nav šoreiz atkarīgs no pašvaldības, bet no visas krīzes visā Latvijā. Jā, protams ir šausmīgi izmainījies viss. Ja kādreiz man ļoti daudz celtniecības brigādītes brauca ēst un ceļinieki, un ūdeņnieki. Tādi cilvēki, kam nevajadzēja pilsētas centrā uzvalciņā un šlipsītē, viņi varēja darba drēbēs iebraukt un pie manis paēst. Tādi, protams, vairs nevar atļauties paēst. Par mūsu pašvaldību - nē, par to es galīgi nevaru neko sliktu teikt. Mums ir ļoti skaisti savesti kārtībā riteņu celiņi un trotuārs - paskatieties, cik skaisti nāk līdz pilsētas robežai laukā.”
Blakus Indras kafejnīcai ir auto rezerves daļu un krāsu veikals, kurā sastopu pārdevēju Valdi: „Par pašvaldību jau īpaši sūdzēties nevar. Pilsēta tiek sakopta, kanalizāciju tagad visu pārvilka un ceļi ir labi, salīdzinot ar citām pilsētām. Cilvēku gan ir mazāk, veikalā nāk mazāk. Jauniešu arī krietni mazāk palika, visi jau aizbraukuši ir. Pa vasaru uzrodas, kaut ko uzprišina autiņiem. Kāpēc pats nebraucu strādāt uz Rīgu? A kur skriesi? Ja labs darbs būtu, tad jau varētu arī braukt, es agrāk braukāju. Par vecu paliku - braukāšana katru dienu prasa laiku, labāk jau te uz vietas.”
Arī Indra atzīst - Tukumu tomēr var dēvēt par Rīgas guļamrajonu: „Es domāju, ka noteikti var nosaukt par guļamrajonu. Ja paskatās no rīta, kā tiek atstātas mašīnas pie stacijas - arī laucinieki brauc un atstāj savu braucamrīkus pie stacijas un dodas tālāk darbā uz Rīgu, Jūrmalu vai vēl kaut kur.”
Lielākie Tukuma uzņēmēji nodarbina līdz 300 cilvēkiem
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs gan uzskata: tas, ka Tukumā nav neviena ļoti liela uzņēmuma, ir pozitīvi, jo tā problēmas nevar ietekmēt visu novada ekonomiku. Lielākie Tukuma uzņēmēji nodarbina līdz 300 cilvēkiem. Starp tiem ir minami metāla durvju ražotājs „Skonto Plan”, Tukuma slimnīca, ražošanu nesen atsākušās „Tukuma mēbeles”, pārtikas uzņēmums „Puratos Latvia” un Tukumā ietekmīgajai Žizņevsku dzimtai piederošā būvfirma „Amatnieks”.
Latvijā labi pazīstamajam uzņēmumam „Tukuma piens” šogad aprit 100 gadi. Iespējams, tāpēc pilsētas svētkos viens no motīviem būs baltais piens. Šobrīd ražotnē strādā gandrīz 270 cilvēku. Tagad gan akciju sabiedrība lielākais īpašnieks nāk no Dānijas, savukārt vadībā darbojas vairāki igauņi. Sarunai gan piekrita „Tukuma piena” direktors Ints Poškus: „Šeit 1913. gadā, tieši šajā teritorijā, kur mēs tagad atrodamies, sākās piena pārstrāde, kura nav pārtraukta līdz šim nevienu brīdi. Šogad mēs investīcijās ieguldām 3,5 miljonus eiro. Darbavietu skaitam, investējot modernajās tehnoloģijās, gan nav jāpieaug. Uzņēmējdarbības vidē vienīgā problēma varētu būt kvalificēta darbaspēka problēma, taču tā nav Tukuma, bet visas valsts problēma. Citādi mums ir ļoti labas attiecības ar pašvaldību, mēģinām sadarboties. Tā pārējā vide ir ļoti laba.”
Sarunu par bezdarbu citā gultnē aizvada Tukuma mērs Juris Šulcs: „Mēs varam lielīties, ka mums ir 7,2% bezdarbs, bet ar to vēl nav ko lielīties, jo pirms krīzes Tukumā bija zemākais bezdarbs vispār Latvijā. Protams, mēs analizējam, kur ir mūsu problēmas un plusi. Plusi varbūt ir gan Rīgas tuvums, gan labā satiksme, gan infrastruktūra. Bet mums ir viens cits liels mīnuss. Daudzās vietās ir tukši dzīvokļi un nav cilvēku, kas tajos dzīvotu, tad mums ir otra problēma: ļoti milzīgs, liels tirgus uz dzīvokļu īri ar nesamērojami augstām cenām.”
Šī iemesla dēļ dome pagājušajā gadā nolēmusi ņemt kredītu un par nepilniem 2 miljoniem latu no jau minētās SIA „Amatnieks” pirkt daudzdzīvokļu namu, ko firma sāka būvēt treknajos gados un sola pabeigt šogad. Šulcs noliedz jelkādu īpašu labvēlību pret Žizņevskiem, jo „Amatnieka” piedāvātā cena bijusi labāka nekā otram pretendentam. „Amatnieka” valdes loceklis Janeks Žizņevskis pēc dažu dienu pārdomām interviju Latvijas Radio tomēr atsaka, jo mediji pārspīlējot viņa ģimenes ietekmi Tukumā.
Par darbavietām un bezdarbu kritisks ir arī domnieks-opozicionārs Agris Jaunkļaviņš
Jaunkļaviņš ir bijušais Tukuma rajona padomes izpilddirektors, kurš jau sen pazīstams kā Šulca oponents. Novadā valdošās partijas „Tukuma pilsētai un novadam” līderis Šulcs nenoliedz, ka ir brīdinājis Zaļo un Zemnieku savienību - ja domē no tās saraksta iekļūs Jaunkļaviņš, koalīcijā sastrādāties būs grūtības. Jaunkļaviņu tas nepārsteidz: „Šulca kungs nāk ar ierosinājumu, ka jātaisa projekts un jāskatās, kāds tad būs mūsu pilsētas centrs, kur strūklaka atrodas. Es viņam saku: mums jau ir trīs projekti, kas jau ir ar putekļiem klāti. Pirmais ir slimnīcas rekonstrukcija. Ir muzejam tā saucamais vāgūža projekts - varbūt, ka tas ir tas svarīgākais. Ir Birznieka-Upīša skolā ēdināšanas bloks - vai tad tur arī nevajag naudu? Projekti jau ir, bet tos neattīsta. Un tagad vajag atkal jaunu projektu, un atkal naudu guldīs iekšā. Lūk, tādas tās mūsu zināmā mērā domstarpības.”
Pirms deviņiem gadiem izveidotajai reģionālajai partijai šobrīd domē ir iespaidīgs vairākums - 11 no 17 deputātiem. No Tukuma partijas saraksta domē ievēlēta arī Tukuma nevalstisko organizāciju apvienības valdes priekšsēdētāja Gunta Kalviņa. Tas gan nenozīmējot, ka biedrības saplūst ar vietējo varu, apgalvo Kalviņa: „Tas nebija mans izdomāts solis, protams, ar manu piekrišanu. Šie cilvēki, ar kuriem kopā nevalstiskajā sektorā esmu kopš 1994.gada, deva man šo impulsu un drosmi un deva saprast, ka cilvēki grib labāku, varbūt tiešāku sadarbību ar pašvaldību. Arī laikā, kad bija rajona padomes, tās arī sniedza atbalstu nevalstiskajām organizācijām. Lēmēji vienkārši redz, ka mēs ļoti daudz izdarām to, ko vienā otrā reizē vajadzēja izdarīt pašvaldībai. Varbūt tāpēc mūs finansiāli atbalsta, jo tāpat nevienam neko nedod, un tas, ka esmu deputāte, neko nenozīmē.”
Kultūru baudīt dodas uz Rīgu
Domes deputāte, taču no „Vienotības”, ir arī Tukuma kultūras nama direktore Dace Lebeda. Viņa gan uzliela tukumnieku apņēmību, darbojoties vairākos pulciņos arī krīzes laikā, gan pabrīnās par vēlēšanos kultūru baudīt galvaspilsētā: „Es nezinu, kā ir citās pilsētās, kas arī ir tuvu Rīgai, bet Tukumā ir tā ļoti interesanti. Dažreiz tukumnieks neatnāks uz koncertu kultūras namā, lai gan ieeja ir tikai pieci lati un ceļa izdevumi tev nav jāiztērē, bet brauks uz Rīgu, maksās par ceļu desmit latus un vēl par biļeti 15 latus. Jo viņam šķiet, ka Rīgā tas būs daudz labāk, lai gan tās pašas gaismas tiek atvestas un dažreiz skaņu aparatūru mākslinieki atved. Kaut kur tā domāšana dažreiz ir interesanta un neizprotama.”
Lebeda arī atzīst - tie, kas sūdzas, ka kultūras pasākumi ir pārāk dārgi, bieži vien sastopami ar pārpildītiem ratiņiem lielveikalā „Rimi”. Tam pretī ir arī Tukuma ledus halle, kurā jauno hokejistu treniņi notiek arī darbdienas vidū. Tur norunāju tikšanos ar pašvaldības Jaunatnes lietu komisijas vadītāju Edmundu Jurēvicu, kas tagad arī pošas kandidēt domes vēlēšanās no Reformu partijas: „Pēdējo gadu laikā ir panākts tas, ka ir uzcelts Tukuma jauniešu centrs, kur aktīvi notiek gan lekcijas priekš jauniešiem, gan jaunieši paši var izvēlēties, ko tur darīt. Laba lieta, ka ir aktivizējušas jauniešu organizācijas, piemēram, klubs „10x10”, kas aktīvi veido pasākumus gan jauniešiem, gan sadarbojoties ar vecākiem cilvēkiem, arī sporta un izglītojošas aktivitātes. Pēdējos gados tiešām jauniešiem kļuvis vairāk, ko darīt, ir iespējas nodarboties gan ar sportu, gan nevalstiskajā sektorā. Bet es domāju, ka lielākā problēma, kas mums, Jaunatnes lietu komisijai, tuvākajos gados ir jārisina: jādomā, kā samazināt jauniešu emigrāciju un palielināt iespējas jauniešiem strādāt Tukuma novadā."
Sēme
Lai gan divas trešdaļas no 30 tūkstošiem novada iedzīvotāju dzīvo Tukumā un arī novada vadībā ir bijušais pilsētas galva, nolemju aplūkot arī dažus pagasta centrus. Vispirms dodos uz Sēmi. Pagasta pārvaldniece, izrādās, ir sanāksmē Tukumā, veikalā notiek kapitālais remonts, pasts pēcpusdienā jau ir ciet. Pabraukuši garām nepabeigtam trīsstāvu namam, uz kura jumta jau paspējušas uzdīgt eglītes, pie katlumājas sastopam Māri. Viņš strādā par kurinātāju pašvaldības SIA „Komunālserviss TILDE”. Darbu atrast Sēmē nav viegli, stāsta Māris: „Te īpaši nekas tāds nav. Kas tad te ir Sēmē - viens SIA, veikals viens, kurā strādā trīs pārdevējas. Skola - tur ir četras klases un bērnudārzs. Pārsvarā tur laikam no Tukuma brauc un ved bērnus.”
Kā pēdējo gadu uzlabojumus Māris min pie Sēmes skoliņas uzbūvēto sporta zāli un ūdens attīrīšanas projekta uzsākšanu pagastā. Izbraucot cauri Tukumam, dodamies Rīgas virzienā - uz Slampi.
Slampe
Slampes kultūras namā, kur atrodas pagasta pārvalde, darba dienas beigās ir klusi. Pagasta pārvaldes vadītājs ir slims. Kultūras nama direktores arī vairs nav uz vietas, toties otrajā stāvā darbojas bibliotēka. Bibliotēkas vadītāja Aina Koļesņikova uzskata, ka pēc lielā Tukuma novada izveidošanas slampenieki sūdzēties par dzīvi nevar: „Slampes pagastu, man liekas, neietekmē, jo mums visa vadība palika uz vietas, visas iestādes. Mēs kā dzīvojām, tā esam palikuši. Varbūt Džūkstes pagastā ir drusciņ kaut kas mainījies. Slampē ir visvairāk projekti veidoti - pagasta avīzē ir pilnīgi tabula: re, kā Slampe izceļas uz visu fona. Ir visvairāk apgūti projekti - pie tā mums pārvaldes vadītājs ļoti strādā. Skolā ir pabeigta sportazāle, atjaunoti kabineti, šī kultūras pils ir renovēta un siltināta.”
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Šulcs ar labo darbu uzskaitījumu atbild arī tad, kad viņam lūdzu atklāt, kas četru gadu laikā nav izdevies kā iecerēts: „Visi jau saka: ja būtu vairāk naudas, mēs vairāk būtu izdarījuši. Es negribētu šoreiz tā teikt, jo ir lietas, kuras var izdarīt, arī ja budžeta naudas nav - piesaistot Eiropas struktūrfondu projektus. Šajos četros gados ir piesaistīti vairāk nekā 30 miljoni latu no struktūrfondiem - apmēram 60 projekti, kas ir realizēti vai tūlīt tiks pabeigti. Es domāju, tie runā paši par sevi un ir redzami gan pilsētā, gan laukos: gan veloceliņi, gan divas sporta zāles, kas ir laukos uzceltas, gan divi bērnudārzi, kas uzcelti Tukumā, lai nebūtu rindu.”
Šulcs uzskata, ka viņam reklāma neesot nepieciešama. Tomēr nesen pārmaiņas piedzīvojis pašvaldības izdevums „Tukuma laiks,” kur konkursā par jauno redaktori izvēlēta muzeja direktores meita. Februāra numurā uz vāka bildes Šulcs pārgriež lenti jaunā bērnudārza atklāšanas pasākumā, savukārt otrajā lapā izveidota rubrika „Ziņo vadība,” kurā arī galvenais varonis ir domes priekšsēdētājs. Šulcs uzskata, ka domei ir tiesības pavēstīt novadniekiem par tās labajiem darbiem, jo medijus šādas ziņas neinteresējot. Tomēr priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktos ierobežojumus Tukuma dome sola ievērot.
