Katru gadu ES rakstiskai un mutiskai tulkošanai 24 ES oficiālajās valodās tērē apmēram 1,1 miljardu eiro.
Ja salīdzina šo summu ar Latvijas budžetu – tad tā ir apmēram devītā daļa no Latvijas gada budžeta.
Bet tāda ir cena – lai Eiropā visu valstu pilsoņiem būtu pieejama dokumenti savā valodā un lai, atbraucot uz ES institūcijām, varētu runāt un klausīties savā valodā.
Tulkošanas saimniecība ES institūcijās ir liela – Eiroparlamentam ir savs tulkošanas dienests, un savs kopīgs Eiropas Komisijai un Padomei. Dokumentu tulkotāji strādā atsevišķi, mutiskie tulki atsevišķi. Piemēram ES Padomē dienā vidēji notiek ap 15-20 sēdēm, kurās piedalās dažādi eksperti un kuru teiktais tiek tulkots – bieži vien – arī latviešu valodā.
Ieva Zauberga, kas vada latviešu valodas mutiskos tulkus teic – ES Padomē Latvija latviešu tulkus pieprasa bieži.
Pēc aktīvā lietojuma latviešu valoda ir tūlīt aiz piecām lielajām valodām.
“Mums latviešu valodai nav tikai komunikatīvā funkcija. Viņai ir vēl kaut kas īpašs - simbolisks, arī politisks, jo latviešu valoda - kā mēs visi zinām - ir gadsimtiem ilgi konkurējusi ar citām valodām un tāpēc, ja mēs paši viņu nelietosim un neakcentēsim, ja viņa nebūs svarīga arī mums pašiem, tad citi to respektēs vēl jo mazāk,” sacīja Zauberga.
“Tas ļoti iezīmējas šeit Latvijas attieksmē pret multilingvālismu un pret valodām kopumā – atšķirībā, piemēram, no skandināviem. Dāņiem, zviedriem valoda ir komunikācijas instruments, un tāpēc bieži vien viņi arī atsakās no tulkojuma, neizmanto tulkus. Igaunija diezgan konsekventi runā angliski – varbūt viņi iet Skandināvijas ceļu... Igaunijas prezidentūras sākumā viņi arī oficiāli paziņoja, ka oficiālā Igaunijas prezidentūras valoda būs angļu valoda. Bet sēdes atsevišķos gadījumos - un praktiski izrādījās diezgan daudzos gadījumos - tiek vadītas igauņu valodā. Bet tas oficiālais uzstādījums ir - ka “mēs esam ļoti pragmatiski”,” norāda Zauberga.
Gadā katrai valodai no kopienas budžeta tiek piešķirti 1,8 miljoni eiro – valstīm ir atļauts divas trešdaļas no šīs summas novirzīt ekspertu ceļa izdevumiem. Bet Latvija to vienmēr izvēlas izmantot tulkošanai.
Tulkošana no un uz latviešu valodu pārsvarā notiek caur angļu valodu.
Tā dominē, un nevis franču valoda. Pie tam angļu valoda ir arī aizkulišu un lobēšanas valoda. Tulki prognozē – pēc “Brexit” tas nemainīsies. Bez tam angļu valodu kā oficiālo valodu pieteikuši arī īri un maltieši.
“Mēs esam savā dienestā noformulējuši, ka angļu valoda ir vispār nepieciešama, lai uzturētu multilingvālisma sistēmu. Tāpēc, ja, piemēram, Latvija grib runāt latviski – tad mēs, tulki, tulkojam to, ko viņi saka – pārsvarā angliski. Ir dažkārt arī franciski un vāciski, bet mazāk tomēr,” paskaidro Zauberga.
Tātad tas, ko, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele vai Francijas prezidents Emanuels Makrons Eiropadomēs sadzird no Māra Kučinska, ir tas, ko Zauberga pastāsta angliski vācu un franču tulkiem. Viņi ir Latvijas balss Eiropā.
