Gulbenes tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Kovtuņenko uzskata, ka vilciens tikai trīs reizes gadā “ir ļoti nenopietni”. “Bet, ja arī nebūs šo trīs reižu, kā pašlaik visu samazina, tad arī mēs vairs nepierādīsim, ka vilciens Gulbenē ir ļoti nozīmīgs,” pauda Kovtuņenko.
Pirms pieciem gadiem trīs novadu domes - Gulbenes, Madonas un Cesvaines - tā brīža Valsts prezidentam Andrim Bērziņam jau vēstulē lūdza saglabāt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga - Madona - Gulbene. To, ka pasažieru vilciens te piestāj arvien retāk, jūt arī tā sauktā bānīša jeb šaursliežu vilciena saimnieki, kuri strādā lielākoties ar tūristiem.
“Mēs tiešam būtu priecīgi, ja šādi reisi būtu biežāk, kaut vai katru otro nedēļu, kad bānītis dodas savā reisā ar īstu tvaika vilcienu, tas tomēr ir magnēts, un cilvēkiem tas šķiet interesanti,” atzina SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melderis.
Gulbenes-Alūksnes bānīša pārvadājumu daļas vadītājs arī stāstīja, ka cilvēki nereti vaicā, vai braucienu ar bānīti ir iespējams saskaņot ar braucienu ar pasažieru vilcienu.
Pasažieru vilciens uz Gulbeni ved caur Madonu un Pļaviņām. Tagad maršruts saīsināts dažkārt līdz Madonai, kur tas piestāj divas reizes nedēļā, bet biežāk vilciens brauc tikai līdz Pļaviņām.
“Vilciena norīkošana valstij izmaksā piecas reizes dārgāk nekā autobusa reiss. Vilciens ir transportlīdzeklis, kas pārvadā lielas cilvēku masas, bet šajā gadījumā jau iepriekš varēja redzēt, ka pasažieru skaits bija tāds, ko varētu pārvadāt arī autobuss,” skaidroja “Autotransporta direkcijas” pārstāve Zane Plone.
Gulbenieši salīdzina, ka braukt ar autobusu ir arī lētāk, un no Rīgas Gulbenē tas nokļūst arī par pusstundu ātrāk nekā vilciens. Arī autobusi gan nav piepildīti, un valsts kompensē no 40% līdz pat 90% to izmaksu. Katrs no transportlīdzekļiem uz Gulbeni dodas pa pilnīgi atšķirīgu maršrutu.
