Ceturtdien, 27. decembrī, notikušas “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par!”, Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības neformālās sarunas, un valdības veidotāji pauž apņēmību intensīvi strādāt, lai nākamā gada sākumā būtu skaidrība par valdību.
Pagaidām jaunveidojamai koalīcijai Saeimā ir 50 balsis. Un kā kompromisa premjera variants tiek apspriesta “Jaunās Vienotības” pārstāvja Arvila Ašeradena kandidatūra. Viņš pats detalizētākus komentārus Latvijas Televīzijai ceturtdien nesniedza.
Ar 50 balsīm nepietiek, lai apstiprinātu valdību, tāpēc trūkstošās balsis tiks meklētas partijā “KPV LV”, ja tā nenoņems Alda Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam un nebūs pilntiesīga valdības partnere.
Savukārt piektdien, 28. decembrī, Saeimas frakciju pārstāvji aicināti uz tikšanos pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa.
KONTEKSTS:
Valdību mēģināja izveidot Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš. Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī pēc tam, kad izveidot valdību neizdevās ne Valsts prezidenta nominētajam Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, ne Aldim Gobzemam no “KPV LV”.
Kariņš 17. decembrī piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību un "Saskaņu" un ministrijas dalot pēc tā sauktā paritātes principa jeb katrai partijai vienādu skaitu. Partijas piekrita un virzīja savus ministru amatu kandidātus, taču sarunas apstājās 20. decembrī, kad “KPV LV” izvirzīja iekšlietu ministra amatam Aldi Gobzemu, bet Kariņš paziņoja, ka nevēlas redzēt viņu valdībā šajā amatā. “KPV LV” uzstāja, ka nevirzīs citu kandidatūru, lai gan partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš rosināja Kariņam neiekļaut valdībā Gobzemu un līdzšinējos ministrus.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 21. decembrī vēl nenosauca nākamo premjera nomināciju, bet gan deva 13. Saeimā ievēlētajām partijām laiku vienoties par valdības veidošanas kopsaucējiem.
