Apsūdzības tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā saistītas ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tolaik Satiksmes ministrija (SM) Aināra Šlesera vadībā rīkoja konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā. Prokuratūra uzskata, ka apsūdzēto darbības bija vērstas uz prettiesisku un nepamatotu "SIA Hannu Digital" iesaistīšanu projektā un "Lattelecom", šobrīd zināmu kā "Tet", līdzekļu iegūšanu minētā uzņēmuma un tā pastarpinātā kreditora Andra Šķēles labā. Tādējādi tika sadārdzināts valsts mēroga projekts, radot "Tet" mantisku zaudējumu vairāku miljonu eiro apmērā.
Taču "Tet" sevi neuzskatīja par cietušo, kas bija viens no iemesliem, kāpēc Ekonomisko lietu tiesa pērn attaisnoja apsūdzētos.
Spriedumu tobrīd skaidroja tiesnesis Kaspars Vecozols: "Lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam, jābūt zaudējumiem cietušajam, un šiem zaudējumiem jābūt nodarītiem ar viltu vai maldinot cietušo. Bet pats "Lattelecom" ("Tet") cietušā statusu neatzina. Šis ir būtisks, bet ne vienīgais apstāklis."
Šajā lietā prokuratūra cēla apsūdzības deviņām personām: bijušajam premjerministram Andrim Šķēlem, bijušajam satiksmes ministram, šī brīža Saeimas deputātam Aināram Šleseram, bijušajam "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim, bijušajam SM valsts sekretāram Nilam Freivaldam, kādreizējam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājam Laurim Dripem. Tāpat uz apsūdzēto sola sēžas bijušais uzņēmuma "SIA Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, kā arī Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.
Šķēli tur aizdomās arī par krāpšanu un naudas atmazgāšanu. Savukārt pārējiem apsūdzētajiem inkriminē krāpšanu lielā apmērā.
Prokurors bijušajam premjeram Šķēlem prasīja piespriest brīvības atņemšanu uz trim gadiem, kā arī vairāk nekā 1,2 miljonu eiro piedziņu. Savukārt pārējiem apsūdzētajiem, tajā skaitā Šleseram, prasīts noteikt naudas sodus no 45 000 līdz 75 000 eiro.
Lietas prokurora Monvīda Zelča ieskatā tas, ka "Tet" sevi neuzskatīja par cietušo, tiesai neliedza atzīt par vainīgiem apsūdzētos. Prokurora sacītais pēc attaisnojošā sprieduma paziņošanas: "Pēc likuma ir tā, ka cietušais var izmantot vai arī var neizmantot savas tiesības tikt atzītam par cietušo. Viņa subjektīvais viedoklis procesa virzītājam nav saistošs attiecībā uz lietas virzību un arī uz to, lai konstatētu, vai ir nodarīts kaitējums vai nav. Manā ieskatā – apsūdzēto vaina ir pierādīta."
Attaisnojošo spriedumu pārsūdzēja, tāpēc tagad krimināllieta nonākusi Rīgas apgabaltiesā. Taču, kopš Šlesers kļuvis par Saeimas deputātu, parlamentam bija jāsniedz sava piekrišana turpmākai viņa tiesāšanai. Šlesers no Saeimas tribīnes aicināja deputātus atbalstīt viņa turpmāku tiesāšanu.
"Šajā konkrētajā lietā pēc 14 gadiem prokurors grib man uzlikt naudassodu. Es, protams, neesmu piekritis, es neesmu atzinis to. Es nevaru uzņemties atbildību par noslēgtiem līgumiem, kuri bija noslēgti citas valdības laikā. Līdz ar to es gribu, lai šī tiesvedība pēc iespējas ātrāk tiek iztiesāta," sacīja Šlesers.
Deputāti vienbalsīgi piekrita Šlesera krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Tāpēc šodien Rīgas apgabaltiesa ar Šleseru starp apsūdzētajiem turpina iztiesāt krimināllietu.
