Dabasgāzes terminālis atrastos jūrā 2,5 kilometru attālumā no krasta, bet gāzes pārvadāšanai no ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiktu izbūvēts cauruļvads aptuveni 40 kilometru garumā. Pret projekta virzību un realizāciju jau tagad parakstījušies vairāk nekā 2500 iedzīvotāju, kuri uzskata, ka tā izstrādē nav ņemti vērā saimnieciskās darbības, sociālie, tiesiskie un pats būtiskākais - ekoloģiskie riski, jo, piemēram, projektā paredzēts, ka regazifikācijas procesā jūras ūdens tiks sildīts, kas savukārt varētu veicināt zilaļģu populāciju.
“Jūra tiek uzsildīta, līdz ar to tiek pilnībā pārorientēti jūras iedzīvotāji, kas dzīvo - visa jūras fauna, un, pateicoties tam, ka esam unikālā vietā Rīgas jūras līcī, ūdens mainās līdz 10% gada laikā. Ūdens temperatūra visu laiku tiks sildīta,” stāstīja Skultes pagasta iedzīvotājs Jurands Lapčinskis.
Turklāt arī pazemes cauruļvads šķērsotu vairākas aizsargājamās dabas teritorijas, aizsargjoslas un abrāzijas krastu. Patlaban uzņēmums piedāvā trīs trases variantus, kas skartu arī privātīpašumus Limbažu, Sējas un Krimuldas novados. Nav arī zināms, vai no zemju īpašniekiem būvniecībai nepieciešamā teritorija tiks izpirkta, jo likums to nenosaka kā prasību.
“Šis projekts ir pilnībā pretrunā ar Limbažu novada teritorijas plānojumu, jo zemes vienības, kuras šķērso šī paredzētā trase, pēc funkcionālā zonējuma ir lauksaimniecības zemes, meža zemes, apbūves teritorijas, daļēji arī publiskās apbūves teritorijas, un tajās pilnībā nav paredzēta šāda cauruļvadu būvniecība,” uzsvēra Limbažu novada pašvaldības teritorijas plānotāja, kartogrāfe Sandra Paegle.
“Ļoti liels satraukums, arī vakar runājot ar uzņēmējiem, kas ar lauku tūrismu nodarbojas. Ir tā diezgan interesanti, ka kūrorta pilsētā tik tuvu tiks būvēts tāds liels, milzīgs objekts, kas var radīt gan piesārņojumu, gan skatu bojā. Kā ziniet, mums Skultē ir ļoti daudz šo atpūtnieku,” norādīja Skultes pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Eglīte.
Uzņēmums “Skulte LNG Terminal” projektu virzīs nacionālo interešu objekta statusa iegūšanai, kas būtiski atvieglotu tā realizāciju. Uzņēmumā skaidroja, ka līdz ar termināļa izbūvi Latvijai būtu pieeja pasaules gāzes tirgum un tātad arī lielāka neatkarība no Krievijas gāzes.
“Un vēl viens ieguvums, kas Latvijai būtu ar šo projektu - efektīvāka un intensīvāka tieši Inčukalna gāzes krātuves jaudu izmantošana. Līdz ar to šāds risinājums, ka Inčukalnā ir alternatīvs ievades punkts, dod iespēju Latvijai pašai iegādāties un iepumpēt Inčukalna krātuvē gāzi, kad cena ir iespējami zemāka, un nebūt atkarīgai no “Gazprom”,” sacīja "Skulte LNG Terminal" valdes loceklis Uldis Salmiņš.
Patlaban Baltijā vienīgais darbojošais terminālis ir Klaipēdā, un tā izmaksas ar drošības komponentes maksājumu sedz Lietuvas gāzes patērētāji. Tikmēr uzņēmums “Skulte LNG Terminal” sācis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, ņemot vērā gan iedzīvotāju, gan pašvaldību iebildumus un jautājumus.
KONTEKSTS:
Kompānija "Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānijas īpašnieki un patiesā labuma guvēji nav uzrādīti, liecina "Firmas.lv" dati.
