Ingmāram Biseniekam propagandistu un viltus profilu vērošana sociālajos portālos ir ikdiena. Pirms gada viņš bija viens no cilvēkiem, kas izveidoja domubiedru grupu cīņai pret tā sauktajiem interneta troļļiem, un nodēvēja sevi par elfu vienību.
"Var ieiet pie jebkuras, pieņemsim, "Delfu" ziņas vai "TVnet" ziņas, kur šī tēma ir tāda jūtīgāka, kaut kas saistībā ar NATO, Latviju, Krievijas pozīciju pret Latviju vai otrādi. Tur, protams, būs vesels lērums komentāru. Šos komentāru paanalizējot, tur ir redzams, ka viena daļa izskatās pēc automatizētiem," stāsta Bisenieks.
Komandā ir līdz divdesmit elfiem, kas regulāri brīvajā laikā mēdz tos novērot. Un lai gan parasti šādus troļļus pierasts saistīt ar Maskavas darbību, publicējot viltus ziņas, nav palicis bez ievērības, ka aktīvi ir arī vietējie spēlētāji.
Vairākiem populāriem lietotājiem sekotāju lokā masveidā parādījušies anonīmie konti. Tas novērots arī kaimiņvalstīs. Ko ar šādiem botiem mēdz iesākt, Oksfordas Universitātē pēta īpašā datorizētās propagandas projektā.
Oksfordas Universitātes datorizētās propagandas projekta pētniece Vidja Narajana skaidro, ka vēlēšanu kampaņu vadītāji tos izmanto, lai izplatītu maldinošu informāciju un partiju propagandu. Valdības tādējādi uzbrūk aktīvistiem un mēģina noklusināt kritiskas balsis. Vēl tos izmanto, lai "Twitter" radītu plaša atbalsta iespaidu kādām iniciatīvām.
Pētniece stāsta, ka notiek apjomīgi pētījumi, lai saprastu, kādas tam ir sekas. Pagaidām nav tiešu pierādījumu, ka botiem ir ietekme.
Tieši vēlēšanu tuvumu piesauc arī Latvijas "Twitter" lietotāji. Šādu botu kontu lietošana Latvijas kontekstā nav jaunums. To izpētījis NATO stratēģiskās komunikācijas centrs. Pusi tvītu par NATO darbu Latvijā angļu un krievu valodā raksta boti. Tomēr tie bijuši daudz izsmalcinātāki.
"Ja mēs runājam par tādiem nopietniem spēlētājiem, it īpaši angļu valodas vidē, liela daļa cilvēku pat neatpazīst šos kontus par robotizētiem. (..) Varbūt kāds domā, ka viņš pārdos tagad to tīklu kādām politiskām partijām, bet, manuprāt, acīmredzami šobrīd nav tajā attīstības līmenī, lai tas varētu nopietni funkcionēt," komentē NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts.
Līdz ar to Sārts neuzskata, ka konti ir daļa no nopietnas kampaņas, lai gan skaidri pateikt, kāpēc konti radīti, nevar neviens.
Pētniece Narajana Latvijas Televīzijai pauda, ka botus visdrīzāk uzlabos, lai tie nav tik viegli atmaskojami. Oksfordas pētnieki mājaslapā gan nosauc vairākas pazīmes, pēc kurām lietotāji var tos atpazīt:
- Piemēram, ziņas tiek publicētas noteiktā ritmā, teiksim, katru dienu divpadsmitos vai cilvēkiem neraksturīgā ātrumā, piemēram, ik pa piecām minūtēm.
- Tāpat botu tīkla uzturētāji tos mēdz pārdot dažādiem mērķiem, tāpēc paša konta saturs var būt pretrunīgs.
- Uzmanība pievēršama tam, vai konta sekotāju lokā ir reāli lietotāji, nevis tikai boti.
Tomēr, kad botu tīkls darbojas patiešām veiksmīgi, parasts cilvēks to nesapratīs.
Sārts saka, ka tā ir valsts atbildība, tajā skaitā KNAB atbildība, skatīties, vai šādas darbības nenotiek.
Tomēr informāciju par to, kas un no kurienes šos kontus uztur, būtu jāprasa sociālo portālu vadībai. Ar šīs informācijas iegūšanu dažādu valstu valdībām līdz šim nav veicies. Šobrīd gan Latvija veic sarunas gan ar "Facebook", gan ar "Twitter" par sadarbību priekšvēlēšanu laikā, apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. "Twitter" gan ar lietotāju informāciju dalīties nesola.
"Twitter" pārstāvis Iens Plankets skaidro, kādus soļus veic pirms katrām vēlēšanām:
- apstiprinām kontus lielāko partiju kandidātiem, lai izvairītos no atdarinātājiem,
- aktīvi uzturam komunikāciju ar valdībām, lai ātri risinātu problēmas,
- risinām problēmas, kas saistās ar ''Twitter'' noteikumu pārkāpumiem,
- uzlabojam anti-mēstuļu tehnoloģijas, lai cīnītos ar automatizētiem lietotāju tīkliem,
- monitorējam sarunu aktivitāti, lai konstatētu iespējamas manipulācijas.
Tomēr pētniece Narajana raksta, ka no "Twitter" sadarbības ziņā arī pētnieki varētu vēlēties daudz vairāk. Informācija, lai varētu izveidot labākus rīkus botu atmaskošanai, nav pieejama arī zinātniekiem un žurnālistiem.
