Pašlaik Ventspils šosejā 47 Slokā nav īpašu apliecinājumu tam, ka pirms sešiem mēnešiem tur vairāk nekā hektāra platībā divarpus diennaktis dega tūkstošiem tonnu atkritumu. Vēl tūkstošiem tonnu sapresētas plastmasas un citu šķirotu atkritumu tur palika pēc liesmu nodzēšanas, bet valsts par to aizvākšanu uz bankrota sliekšņa esošās gružu īpašnieces firmas vietā samaksāja gandrīz miljonu eiro.
Ināras Strāķes mājas “Teteri” atrodas dažu desmitu metru attālumā no ugunsgrēka vietas otrpus šosejai. Ināra stāsta, ka no viņu ielas nelegālā atkritumu saimniecība īsti nav bijusi ievērojama, lai gan atradās pašā ielas malā.
“Kaimiņi teica, ka redzēja, ka pa nakti fūres ar ārzemju numuriem braukušas tur iekšā. Cilvēki redzēja tās visas ķīpas, kad brauc ar vilcienu. Mēs nebraucam ar vilcienu. Varēja redzēt, ka dārzā žurkas parādījās,” stāsta Ināras.
Liktenīgajā dienā Ināra ar ģimeni bija devusies uz Kuldīgu. Par liesmām uzzinājuši atceļā, kad pasteigties mudināja kaimiņi. “Stāvot sētā, uguni varēja redzēt virs egles galotnēm.
Kad vējš nāca, lielie mutuļi, melnie dūmi nāca pāri mūsu mājai. Vispār gaisa nebija.”
Puslīdz nomierināties varēja tikai pēc saullēkta, kad ugunsdzēsējiem izdevās liesmas ierobežot. Dzēšanas darbu laikā, kad helikopters virs ugunsgrēka izgāzis ūdens tonnas, gaisā cēlušies pussadeguši plastmasas gabali un cita draza, kas drīz vien kritusi gan Teteru māju pagalmā, gan kaimiņu dārzos, sabojājot nesen uzlikto jauno siltumnīcas segumu.
“Sēta bija piemētāta ar sadegušiem plastmasas gabaliem, pat baterijas pāris atradām. Mums arī puķes bija ar pelniem noklātas, mašīnas bija pelēkas, māja bija pelēka. Mēs pēc tam visu mazgājām. Kad teica, ka iedalīs naudu un to novāks, mēs visu vasaru logus neturējām vaļā. Kad no rīta cēlās migla, te bija tāda deguma smaka,” stāsta Ināra.
Aizvadītajā sezonā zemenes un citi dārzāji palikuši neēsti, jo bijis bail par savu veselību. Vides sargi gan iedrošinājuši, ka nekā bīstama neesot, taču reizē, kad atbrauca kārtējā pārbaudē, no ogu piedāvājuma atteikušies paši.
Ināra Strāķe uzskata, ka Valsts vides dienests nav bijis gatavs tādai situācijai un pieļāvis daudz neprofesionālisma. Arī pašvaldība šajā krīzes situācijā reaģējusi neadekvāti.
Ināra atstāsta epizodes, kā dome gādāja par evakuāciju un tīru dzeramo ūdeni: “Esot piedāvāts – ja pa nakti te nav gaisa, izmitināties viesnīcā. Mums tādu iespēju neviens neteica. Tad mums dome iedalīja mašīnu-cisternu, 40 gadu vecu, no kā agrāk laistīja ielas un pēc tam puķes. Tādu ūdeni mums veda. Kad tas ūdens bija nostāvējis divas dienas, tas bija oranžā krāsā.”
Mieles bijušas arī par Pārtikas un veterinārā dienesta un citu institūciju darbu. Piemēram, dienesti teikuši, ka akās dzeramais ūdens ir gana labs, lai gan pēkšņi mainījis krāsu. Analīzes tikušas paņemtas, bet to rezultāti aku īpašniekiem nav doti. Līdzīgi Ināra izsakās arī par policijas darbu –
izmeklētājs solījis atbraukt un pieņemt liecības un skaidrojumus zaudējumu aplēšanai, taču līdz pat šai dienai neviens nav bijis.
Valsts policija šajā lietā turpina divus sāktos kriminālprocesus. Trīs cilvēkiem, to skaitā nelegālās atkritumu glabātavas īpašniecei, piemērots aizdomās turamo statuss.
Savukārt Valsts vides dienests kopš šī gadījuma rūpīgāk sāka pieskatīt atkritumu saimniecību un citu aiz citas pieķēra nelegālus riepu un citu gružu glabātājus. Nupat dienests paziņoja, ka ir pabeidzis izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Šajā laikā pieci nozares dalībnieki slēgti, jo viņi iedzīvojās atkritumos, bet patiesais mērķis bija shēmās izkrāpt dabas resursu nodokli. Viņiem piemērots 35 miljonu eiro sods, taču nav cerību, ka tas tiks arī nomaksāts.
