Nils Ušakovs par Rīgas mēru strādā jau trešo sasaukumu pēc kārtas.
Pirmo reizi šajā amatā viņš nonāca pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kurās startēja kā "Saskaņas centra" Rīgas saraksta līderis. Pēc ievēlēšanas domē "Saskaņas centrs" izveidoja vairākuma koalīciju ar Aināra Šlesera vadīto partiju ''Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš'' (LPP/LC). Ušakovs kļuva par mēru, bet Šlesers – par viņa vietnieku.
Svarīgākais par Ušakova atstādināšana no Rīgas mēra amata
- Pašvaldību ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") 5.aprīlī izdevis rīkojumu par Nila Ušakova ("Saskaņa") atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Lēmums pieņemts par likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.
- Pūce: Rīgas domē notika sistemātiska, bezkaunīga likumu pārkāpšana. Lielākie pārmetumi par skandalozā uzņēmuma “Rīgas satiksme” pārraudzību.
- Par konstatēto VARAM vērsīsies KNAB un prokuratūrā.
- Ušakovs sola tiesāties par atstādināšanu un uzskata - tiesā varēs pierādīt ministra sastrādātās nelikumības.
- Pagaidu Rīgas vadītājs Burovs cer «noņemt politizāciju» un labot kļūdas
- Rīgas domes opozīcija nelolo cerības par pašvaldības darba uzlabošanos
- Politologs: Ušakova atstādināšana – skaļš akords viņa kampaņā uz Eiroparlamentu
- Ušakova desmitgade Rīgas mēra amatā – popularitāte un pārmetumi.
- 12 skaļākie korupcijas skandāli Ušakova vadītajā Rīgas pašvaldībā.
2013. gada novembrī Ušakovs tika ievēlēts arī par partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāju, nomainot amatā Jāni Urbanoviču.
Arī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Ušakovs bija populārākais kandidāts, saņemot vairāk nekā 105 tūkstošus plusiņu. Otrais populārākais bija Rīgas vicemērs Andris Ameriks – viņam vairāk nekā 33 000 plusu. Pozīcijas izdevās noturēt arī “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” vairākuma koalīcijai.
Taču, saasinoties korupcijas skandāliem “Rīgas satiksme”, vicemēra amatu 2018. gada nogalē pameta Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”), kuru nomainīja viņa partijas biedrs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”).
Reti kurš no Ušakova 10 gadiem Rīgas domē pavadīts bez politiskiem vai koruptīviem skandāliem. Turklāt laika gaitā tie kļuvuši tikai lielāki. Sākumā bija tikai rupja izrunāšanās. Tad sekoja parakstīšanās par divvalodības referendumu, ko Ušakovs centās pamatot ar mēģinājumu saliedēt sabiedrību.
"Ja mēs būsim spējīgi pēc tam visi kopā, tie kas balsoja par un kas balsoja pret, sākt domāt, kā cīnīties ar cēloņiem, tad rezultāts šim referendumam būs pozitīvs," tolaik paziņoja Ušakovs.
Turpmākajos gados cits pēc cita atklājās korupcijas skandāli. Piemēram, kukuļošana Mājokļu departamentā un Ārijas Stabiņas lieta, nelietderīgi un nelikumīgi iztērēts 41 miljons latu Rīgas brīvostā, "nanoūdens" skandāls "Rīgas satiksmē", fiktīva nodarbinātība "Rīgas namu pārvaldniekā", kukuļu izspiešana "Rīgas centrāltirgū", šaubīgi darījumi Salu tilta un Krišjāņa Barona ielas remontdarbos. Ja kāds uzdrošinājās aizrādīt par šiem pārkāpumiem, tad Ušakovam vienmēr jau bija gatava atbilde.
"Manuprāt tas ir tikai un vienīgi politika. Līdz ar to tālāk man nav ko komentēt," teica Rīgas mērs.
Par spīti šiem skandāliem, Ušakovam izdevies noturēt savu vēlētāju uzticību. Viena no panākumu atslēgām – veiklas manipulācijas ar mediju telpu. 2012. gada sākumā noplūda Ušakova e-pastu sarakste, kas atklāja – Rīgas mērs gadiem ilgi devis norādījumus Pirmā Baltijas kanāla žurnālistiem par ziņu satura veidošanu. Vēlāk atklājās, ka mēram draudzīgi noskaņotie mediji saņem dāsnus reklāmas līgumus no pašvaldības uzņēmumiem.
"Nevar runāt, ka šie mediji mūs atbalsta. Viņi raksta par to, kas interesē viņu auditoriju. Un bieži vien tas pārklājas," paziņoja Ušakovs.
Apšaubāmus maksājumus no pašvaldības uzņēmumiem ilgu laiku saņēma arī “Saskaņai” labvēlīgā arodbiedrība LABA. Šī sadarbība gan pirms pāris gadiem pajuka.
