Intervijā LTV raidījumam „Rīta panorāma” Ušakovs pauda, ka pēc vēlēšanām „Vienotības” vēlētājiem būtu jāizjūt vilšanos, jo pirms vēlēšanām runāts par valsts drošību, liktenīgajām vēlēšanām, bet pēc nobalsošanas divu nedēļu garumā partijas runā vien par amatu dalīšanu, parlamentā neievelētās spīkeres Solvitas Āboltiņas („Vienotība”) „iedabūšanu Saeimā”, un tagad izskanēja runas arī par ministru algu celšanu.
Ušakovs aizvien pauda pārliecību, ka būtu jāveido „varavīksnes” valdība, iekļaujot tajā visus parlamentā ievēlētos spēkus. Savukārt, komentējot vairāku partiju stingrus solījumus nesadarboties ar „Saskaņu”, Ušakovs vien atgādināja, ka to, ko partijas pauž pirms vēlēšanām mēdz atšķirties no tā, kas notiek pēc.
Savukārt, „Saskaņa” paliekot opozīcijā, partijai nebūs viegli, bet „tāds ir mūsu darbs”, atzina Ušakovs.
Jau ziņots, ka vecās koalīcijas politiķi nedēļas nogalē neoficiālajās konsultācijās nespēja vienoties par amatu sadali nākamajā valdība. Līdz šim publiski izskanējis, ka galvenais strīds ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), ko vēlas pārraudzīt gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan Nacionālā apvienība, taču abu partiju līderi norāda, ka ir arī daudz citu strīdīgu jautājumu.
Vecā koalīcija pirms nedēļas ir vienojusies arī turpmāk strādāt kopā pašreizējās premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā. Pirms tam Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām un pārrunāja to mērķus Saeimā. "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība ir vienojušās saglabāt pašreizējo koalīciju un turpināt darbu arī nākamajā valdībā.
Pēdējās divās nedēļās arī izskanējuši dažādi varianti, kuri cilvēki varētu ieņemt amatus valdībā. Tomēr lielāka neskaidrība līdz šim ir bijusi ap Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas tālāku vadību - nav zināma nedz partija, nedz politiķis, kurš šīs ministrijas varētu vadīt.
12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un partija „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.
