Pēc viņas teiktā, jaunā adopcijas kārtība paredz trīs būtiskas lietas. Pirmkārt, līdztekus noteikumu projektam ir izstrādāta un tiek virzīta mācību programma potenciālajiem adoptētājiem. "Latvijā varēs darboties vairākas programmas un cilvēki varēs izvēlēties," skaidroja LM pārstāve.
Otrkārt, jaunajos noteikumos paredzēts stiprināt prasības Latvijā strādājošajām ārvalstu adopcijas iestādēm. "Tām būs jāsniedz apliecinājums par pēcadopcijas ziņojumiem, ka tāds tiks iesniegts Labklājības ministrijā. (..) Tāpat ārvalstu adoptētājiem būs jāapgūst mācību programma," stāstīja ministrijas pārstāve.
Prakse, ka ārvalstu adopcijas iestāde iesniedz šādu ziņojumu, jau pastāvot, un tas vēlreiz tiks nostiprināts jaunajos noteikumos, piebilda Baļčūne.
Vēl šīm iestādēm būs jāatspoguļo maksimālās izmaksas, kas ir ārvalstu adoptētājam par dažādu pakalpojumu saņemšanu.
"Tas vairāk uz sabiedrību vērsts, lai mēs varētu parādīt, cik ārvalstu adoptētājam izmaksā bērna adopcija no Latvijas," teica LM pārstāve.
Treškārt, ārvalstu adoptētājs varēs adoptēt otra laulātā bērnu vai bērnu, ar kuru ir radnieciskas saites, vai arī bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē jeb bērnunamā.
"Bet nebūs vairs iespēja adoptēt [bērnu] no audžuģimenēm," sacīja ministrijas pārstāve Baļčūne.
Baļčūne Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atklāja, ka pašlaik pusi bērnu, kuri nonāk adopcijā uz ārvalstīm, ir no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām.
LM izstrādātā jaunā adopcijas kārtība vēl jāskata valdībā.
Savukārt zvērināta advokāte Kristīne Lemantoviča raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka audžuģimenes paredzēts uzturēties tikai noteiktu laiku, līdz bērns atgriežas bioloģiskajā ģimenē vai tiek adoptēts. Viņa arī vērsa uzmanību uz statistikas datiem: šī gada sākumā Latvijā bija 1224 adoptējami bērni, no kuriem 75% esot vecumā no 9 līdz 18 gadiem. Vēlmi adoptēt šāda vecuma bērnu esot izteicis viens adoptētājs.
Savukārt nodibinājuma “Latvijas Bērnu fonds” viceprezidente Vaira Vucāne puda atbalstu šādam Labklājības ministrijas rosinājumam.
Iepriekš neizpratni par to, ka audžuģimenēs augošos bērnunamu bērnus iespējams adoptēt uz ārzemēm, pauda mācītājs, biedrības "Zvannieku mājas" dibinātājs un idejas autors Juris Cālītis. Viņaprāt, pašreizējā "audžuģimeņu forma" īsti neļauj atsaucīgiem cilvēkiem mīlēt un audzināt no bērnunama nākušos bērnus tāpat kā pašu bērnus.
"Mēs esam masīvi izkropļojuši šo institūciju ar to, ka pa šiem gadiem – vēl šogad un tāpat arī uz priekšu – no audžuģimenēm jebkurā brīdī tiek izņemti ārā bērni, kuri tiek sūtīti kaut kādu mistisku iemeslu dēļ, pāri par 100 katru gadu, uz ārzemēm – galvenokārt uz ASV. Tas nozīmē, ka katrs audžuvecāks patiesībā skatās uz saviem bērniem šizofrēniski," iepriekš teica Cālītis.
