Uz ātrākām pārmaiņām valdības koalīcijā mudinājusi Jaunā konservatīvā partija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 5 mēnešiem.

Lai gan iepriekš koalīcijas partneri vienojās par iespējamām izmaiņām valdībā diskutēt pēc 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, ātrāk pie jaunās valdības koalīcijas bez “KPV LV” nonāca, jo to rosināja Jaunā konservatīvā partija (JKP).

JKP Saeimas deputāts Gatis Eglītis LTV raidījumā “Šodienas jautājums” atzina, ka JKP devusi  premjeram mājienus, ka ir iespējams par jaunu valdības sastāvu vienoties ātrāk, un par to bija arī sarunas ar partneriem.

“Un partijām izdevās nonākt pie plāna, kuram piekrita arī premjers. [..] Mēs uzskatījām, ka vienošanos var panākt ātrāk,” sacīja Eglītis.

Skaidrojot, kāpēc JKP vēlējās panākt izmaiņas ātrāk, viņš norādīja, ka bija izveidojusies “krīze koalīcijas un valdības darbā, un, jo ātrāk atrisinām šo samezglojumu, jo ātrāk varam virzītes pie darbiem un izbeigt publiskas izrādes”.

“Labi, ka esam vienojušies un varam strādāt līdz nākamajai Saeimai, cerams,” piebilda Eglītis.

Viņš norādīja, ka “KPV LV” frakcijas deputātu skaits, salīdzinot ar valdības izveidošanas brīdi 2019. gada janvārī, ievērojami samazinājies un frakcija vairs arī nevarēja pildīt savas saistības – garantēt balsis Saeimā.  

Pēc pēdējās frakcijas sašķelšanas no 16 sākotnēji ievēlētajiem deputātiem “KPV LV” palika pieci  deputāti.

Uz “KPV LV” frakcijas samazinājumu kā vienu no iemesliem tās “izkrišanai” no valdības norādīja arī premjera partijas “Jaunās Vienotības” deputāts Arvils Ašeradens.  Viņš arī apstiprināja, ka starta šāviens izmaiņām valdība bija tieši “KPV LV” izvirzītā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pāriešana uz Nacionālo apvienību un tam sekojošā viņa demisija.  

“KPV LV” palika tikai pieci deputāti, no kuriem tikai viens atbalstīja valdību pēdējā balsojumā, pārējās koalīcijas partijas sāka diskusiju – esam valdībā četras vai piecas partijas, un vienojāmies, ka esam četras, skaidroja Ašeradens.

“KPV LV” pārstāvis Māris Možvillo savukārt pauda – ir dzirdēts pārmetums, ka viņa partijas deputāti nebija konsekventi balsojumos Saeimā, taču viņš neuzskata, ka tas ir pietiekams arguments, jo, piemēram, koalīcijas deputāti pirmdien, pretēji Satversmes tiesas spriedumam, nolemjot pievienot Varakļānu novadu Rēzeknes novadam, noveda visus minūtes attālumā no konstitucionālās krīzes, kuras novēršanā iesaistījās pat prezidents.   

Savukārt “Attīstībai/Par!” pārstāvis Juris Pūce LTV priekšvēlēšanu debatēs pauda, ka vienošanās jautājumu izlemt pēc vēlēšanām bija drīzāk premjera prognoze par to, kad mēs atradīsim kādu risinājumu. “Atradām ātrāk,” rezumēja Pūce.

KONTEKSTS:

Turpmāk koalīcijā būs četras partijas – Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā Vienotība". Līdzšinējos "KPV LV" ministru posteņus sadalīs. Iekšlietu ministre būs Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), labklājības ministrs – Gatis Eglītis (JKP), ekonomikas ministrs – Jānis Vitenbergs (NA). Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā nāks Anita Muižniece.

Parakstot sadarbības memorandu, koalīcija vienojās kā prioritāti izvirzīt eksportspējīgu uzņēmumu stiprināšanu un attīstīšanu.

Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija pēc izslēgšanas no koalīcijas balsos atbilstoši saviem uzskatiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti