Ar “ABLV” banku saistītajos kriminālprocesos kā aizdomīga arestēta nauda vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā, un uz Valsts policijas izmeklētāju pleciem tagad gulstas pienākums noskaidrot šīs naudas izcelsmi.
“Skaidrs, ka tas apjoms ir milzīgs. Par to liecina arī tas, ka šo lietu izmeklēšana vairs nav tikai un vienīgi Rīgas teritorijas kompetencē. Tagad šīs lietas jau tiek izmeklētas arī reģionos,” stāsta prokurors Juris Juriss, kurš vada prokuroru grupu, kurai uzticēts strādāt ar “ABLV” bankas lietām.
Pēdējās nedēļās ģenerālprokurors Juris Stukāns paudis satraukumu par policijas spējām tik daudz lietu izmeklēt.
“Manā izpratnē - un tā izriet arī no likuma - mums nav pamata katrā gadījumā, ja mums ir šaubas par līdzekļu izcelsmi, uzsākt kriminālprocesu. (..) Jo mēs nevaram turpināt uzsākt procesus, jo, ja mēs viņus uzsāksim un nespēsim pierādīt, pēc diviem gadiem visa nauda būs jāatdod kontu īpašniekiem,” septembra beigās LTV raidījumā "1:1" sacīja Stukāns.
Tajā pašā laikā ģenerālprokurors pauda, ka policijai īsti nav izvēles - ja Finanšu izlūkošanas dienests (FID) iesaldē naudas līdzekļus un informē policiju, ka tie ir, iespējams, noziedzīgi iegūti, tad policijai ir jāierosina lieta un jāizmeklē, vai tas tā ir.
Stukāns intervijā minēja, ka bieži tiekas ar FID priekšnieci Ilzi Znotiņu un meklē risinājumus, kā šo procesu “vēl vairāk padarīt maksimāli jēdzīgu”.
Znotiņa šonedēļ neatrada laiku sarunai ar raidījumu, bet septembra vidū pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru viņa medijiem uzsvēra, ka labprāt nodarbotos ar ko citu: “Mēs neradām šīs lietas. Šīs lietas rodas no tā, ka ir pāris likvidējamas bankas Latvijā, kurām ir jāapstrādā savu klientu jeb noguldītāju prasījumi. FID ļoti labprāt strādātu ar tām lietām, kas mūsu valstij, mūsu iedzīvotājiem lielāku pienesumu dotu, nekā tagad mēs esam spiesti strādāt ar ārvalstu plūsmām, ar naudas līdzekļiem, kas, iespējams, ir nozagti kaut kur austrumos no Latvijas robežas, un diemžēl, vienkārši izmantojot to, ka Latvijas finanšu sektors ilgu laiku bijis diezgan neuzraudzīts, ir nogulsnējušās Latvijā. Tā nav mūsu iniciatīva.”
Kāpēc ABLV lietu ir tik daudz? Āķis slēpjas, pirmkārt, bankas izmērā, otrkārt, tā sauktajā metodoloģijā, kas liek likvidācijas gaitā visai stingri vērtēt klientus pirms atdot viņiem kontos esošo naudu.
“ABLV” likvidatori interviju “de facto” nesniedza, bet, acīmredzot, viņi ir spiesti par daudziem darījumiem ziņot FID, kas savukārt uzskata par vajadzīgu šo naudu iesaldēt. Pēc tam policija izmeklē naudas izcelsmi, bet, lai tā tikmēr nepazustu, naudu arestē.
Turpinot šādā ritmā, prokurors Juriss rēķina, ka ar ABLV banku saistīto izmeklēšanu skaits sasniegs vismaz divus simtus. Savukārt FID atturējās prognozēt, kādā apjomā pieaugs ar banku saistīto līdzekļu iesaldēšanas apjoms un cik kriminālprocesu ierosināšana vēl būs nepieciešama.
Stukāns minējis, ka aptuveni pusē “ABLV” lietu pierādījumi nebūs pietiekami, lai kādu apsūdzētu naudas atmazgāšanā. Turklāt vairums iesaistīto ārzemnieku nemaz nav notverami. To apstiprina arī prokurors Juriss, tomēr, pēc viņa teiktā, tas neizslēdz iespēju tiesā cīnīties par naudas konfiscēšanu, ko var darīt arī bez apsūdzībām.
“Nerodas tādas šaubas, ka tie līdzekļi, visticamāk, ir noziedzīgi iegūti,” saka Juriss un skaidro, ka darījumu shēmās vairākkārt tiek izmantoti ofšori bez ekonomiska pamatojuma, pietrūkst dokumentu, kas pamato darījumus, iesaistītās personas pašas atteikušās sniegt jebkādu skaidrojumu un citas pazīmes.
Izmeklētājiem pērn rokas atraisīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas ļauj naudu atzīt par noziedzīgi iegūtu, ja pierādījumi dod pamatu pieņemt, ka, visticamāk, tas tā arī ir un lietā iesaistītie nespēj ticami izskaidrot mantas likumīgo izcelsmi.
Valsts policijā uzskata - lai gan šo lietu izmeklēšana ir sarežģīta un laikietilpīga, šobrīd nav bažu par to, ka izmeklētāji netiktu galā.
Policijā arī uzsver, ka pašlaik izmeklētāji spēj savākt pierādījumus tam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.
Valsts policijas priekšnieka amata kandidāts Armands Ruks īsā sarunā LTV apliecināja, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu viennozīmīgi būs viena no viņa prioritātēm: “Es šeit saskatu potenciālu. Ir jāveic apmācības šo noziegumu izmeklēšanā, es domāju, ka ar laiku mēs sasniegsim tos kvalitātes rādītājus, kas ir nepieciešami.”
Tāpat policija nākotnē plāno izveidot papildus amata vietas cīņai ar naudas atmazgāšanu.
Lai gan likums ļauj naudu arestēt līdz diviem gadiem, prokuratūra noskaņojusies pēc iespējas ātrāk lietas, kurās pietiek pierādījumu naudas konfiscēšanai, sūtīt uz tiesu.
Vairākos kriminālprocesos tiek izmeklētā arī “ABLV” bankas augstākā vai vidējā līmeņa menedžmenta atbildība.
