Vēl pirms nedēļas robežsardzei ik dienu nācās novērst ap 20 nelegālu Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas mēģinājumu. Tad pēdējo dienu laikā šie skaitļi vairākkārt pieauguši. Pirmdien – 56, otrdien – 83, trešdien – 69 mēģinājumi.
“Sadarbībā ar mūsu partneriem, kas sniedz atbalstu – Valsts policiju, bruņotajiem spēkiem –, esam šos mēģinājumus novērsuši,” norādīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Viens robežpārkāpējs ar būtiskām veselības problēmām humānu apsvērumu dēļ uzņemts. Robežsargi novērojuši, ka bēgļi Latvijas robežai tuvojas ne vien pieaugošā skaitā, bet arī arvien labāk aprīkoti.
“Viņi tiek atbilstoši arī aprīkoti ar šķērēm, kas griež metālu. Cita grupa bija garos makšķernieku zābakos un gāja gar ezeru.
Mūsu kaimiņvalsts centieni ir tādi, lai palīdzētu šiem pārkāpējiem nelikumīgi šķērsot Latvijas valsts robežu,” pastāstīja Pujāts.
Fiksēti arī divi žoga bojāšanas gadījumi. Tomēr arī šajās reizēs pārkāpēju nokļūšana Latvijā netika pieļauta un žoga bojājumus robežsardze novērsusi saviem spēkiem.
Interesanti, ka pie Lietuvas un Polijas robežām tendences ir pretējas – tur situācija pamazām kļuvusi mierīgāka.
“Pašreiz tieši Latvija ir izraudzīta kā šā brīža pamata mērķa valsts, uz kuru izdarīt šo hibrīduzbrukumu.
Iespējams, ka meklējuši kādu vājāko vietu ES robežapsardzībā. Nav viņiem sekmējies ar uzbrukumu Lietuvas, Polijas virzienā. Pašreiz mēģina testēt Latviju. Man neizskatās, ka viņiem tas sekmējas, un noteikti arī nesekmēsies,” sacīja robežsardzes priekšnieks.
Vai šis ir pēdējais mēģinājumu vilnis, pirms situācija nomierinās? Vai signāls par plašāku eskalāciju? To robežsardze neņemas prognozēt. Taču vismaz pagaidām nav ziņu, ka Latvijas robežas virzienā tiktu virzītas lielas bēgļu masas, kā tas notika pirms Polijas robežas šturmēšanas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.