Migrantu skaita pieaugumu robežsardze skaidro ar Baltkrievijas varasiestāžu lēmumu migrantus atgriezt to mītnes valstīs. Cerībā tomēr vēl iekļūt Eiropas Savienībā, daļa migrantu mēģina šķērsot Latvijas robežu pēc tam, kad nav izdevies iekļūt Polijā un Lietuvā.
"Ne visas personas, protams, labprāt piekrīt atgriešanai [mītnes zemē]. Baltkrievi, kā mēs saprotam, dod diezgan ultimatīvus termiņus.
Tās ir divas trīs dienas personām, kuru laikā viņiem ir jāizceļo vai nu uz Eiropas valstīm, vai arī jāatgriežas mītnes zemē. [..]
Protams, mēs esam arī aptaujājuši atgriežamās personas, no kurām esam ieguvuši informāciju, ka pirms mēģinājuma iekļūt Latvijā viņi ir šādus mēģinājumus veikuši uz Lietuvas un Polijas robežas. Tā kā šāda tendence var būt viļņveidīga gan pie mums, gan Polijā, gan Lietuvā," skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis.
Robežsardzes pārstāvis arī teica, ka migranti bojājuši pagaidu žogu. Tajā izgriezts caurums, pa kuru iespējams izlīst. Žogs gan joprojām esot efektīvs migrantu aizkavēšanas līdzeklis, un robežsardzei nebūšot problēmu to salabot.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
