Uz Satversmes tiesas tiesneša amatu – pieci kandidāti

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzījuši tiesību zinātņu doktoru, profesoru un NA biedru Ringoldu Balodi, "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti – savu kolēģi, 13. Saeimas deputāti, tiesību zinātņu doktori Inesi Lībiņu-Egneri, bet "KPV LV" – Rīgas Juridiskās augstskolas bijušās lektores Ineses Druvietes kandidatūru.

Lībiņas-Egneres darba gaitas

"Jaunā Vienotība" paziņojumā medijiem informē, ka jurista kvalifikāciju Lībiņa-Egnere ieguvusi Latvijas Universitātē (LU), bet maģistra grāds tiesību zinātnē ar izcilību iegūts Alberta Ludviga Universitātē Freiburgā (Vācija). Turpinājusi studijas doktorantūrā LU sadarbībā ar Kopenhāgenas biznesa skolu un 2007. gadā ieguvusi doktora grādu tiesību zinātnē Dr. iur. (“Personības aizsardzība un civiltiesiskā atbildība to aizskāruma gadījumā”). Līdztekus darbam Saeimā Lībiņa-Egnere strādā akadēmiskajā vidē – vairāk nekā desmit gadus ir pasniedzēja LU, ievēlēta par docenti LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā.

 

Esošajā parlamenta sasaukumā Lībiņa-Egnere ir Saeimas priekšsēdētājas biedre, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedre, Juridiskās komisijas locekle un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja, kā arī vada Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegāciju.

Pirms darba Saeimā, no 2007. līdz 2011. gadam, Lībiņa-Egnere bijusi Latvijas Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos, līdz 2007. gadam praktizējusi kā zvērināta advokāte, pirms tam bijusi Latvijas Satversmes tiesas tiesneša palīdze. Viņa ir vairāku Satversmes pantu komentāru autore. Brīvi pārvalda latviešu, angļu, vācu un krievu valodu, apgūst franču valodu.

“Satversmes tiesa ir ļoti nozīmīgs elements Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts attīstībā, tās sūtība ir iestāties par Latvijas iedzīvotāju pamatvērtībām un brīvībām, kas nostiprinātas Satversmē. Man ir ilggadīga akadēmiskā pieredze tiesību zinātnē, esmu strādājusi advokatūrā, ļoti nozīmīga ir pieredze Valsts prezidenta komandā, jo īpaši Konstitucionālo tiesību komisijā, un, protams, praktiskais darbs likumdošanā Latvijas parlamentā – 

ar savu bagātīgo pieredzi varu sniegt lielu pienesumu kopīgajam Satversmes tiesas darbam," norādīja deputāte.

Baloža darba gaitas

NA paziņojumā medijiem informē, ka Balodis ir LU Juridiskās fakultātes profesors, kurš specializējas konstitucionālajās tiesībās un salīdzinošajās konstitucionālajās tiesībās. Kopš 2011. gada Balodis ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

 

Balodis guvis kā akadēmiskā darba pieredzi, tā arī pieredzi likumdošanas darbā. Strādājis Tieslietu ministrijā, kā arī no 2008. līdz 2013. gadam bijis galvenais valsts notārs un pieņēmis daudzus valstij būtiskus lēmumus. 2013. gadā ar mērķi popularizēt Latvijas nacionālās tiesību sistēmas savdabību un veicināt sabiedrības valstisko pašapziņu izveidojis Tiesību zinātņu pētniecības institūtu; šobrīd ir šī institūta valdes priekšsēdētājs.

Kopš 2008. gada Balodis ir Latvijas Republikas Satversmes komentāru zinātniskā projekta vadītājs, kurš 12 gadu laikā projektā iesaistījis vairāk nekā 100 izcilus Latvijas zinātniekus un ekspertus. Viņš arī ir šī pētījuma idejas autors. Kolektīvais pētījums sniedz ieskatu Satversmes pantu vēsturiskajā izcelsmē un skaidro mūsdienu izpratni par Satversmi.

Balodis ir vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors, galvenokārt pievērsdamies konstitucionālajām un cilvēktiesībām.

Viņa pētījumi publicēti ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, tostarp ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Spānijā un citur, norādīja NA.

Tiesību zinātņu doktora grādu Balodis ieguvis 2001. gadā LU.

Balodis bija deputāts iepriekšējā Saeimas sasaukumā – ievēlēts no kādreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vadītās partijas “No sirds Latvijai”. 2018. gada janvārī viņš paziņoja par izstāšanos no frakcijas, kritizējot Sudrabas kā "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas darbu. Trīs mēnešus Balodis strādāja kā neatkarīgais deputāts. 2018. gada aprīļa vidū Balodis oficiāli uzņemts NA rindās. 

Kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi, Balodis izstātos no NA, informēja apvienībā.

Druvietes darba gaitas 

"KPV LV" Saeimas frakcijas deputāts Ralfs Nemiro aģentūru LETA informēja, ka pēc uzklausīšanas frakcijā "KPV LV" deputāti secinājuši, ka Rīgas Juridiskās augstskolas lektore, docente Druviete esot ļoti profesionāla kandidāte, "kura sniedza pārliecinošu redzējumu par Satversmes tiesas darba attīstību un taisnīguma un tiesiskuma veicināšanu".

Druviete rosinājusi Satversmes tiesai kļūt proaktīvai, konsultējot lēmējvaru un izpildvaru, lai kopā strādātu pie normatīvo aktu uzlabošanas, pastāstīja deputāts.

Politiķis norādīja, ka "KPV LV" atbalstītā kandidāte neesot iesaistīta politikā. Ņemot vērā, ka valdībā tiek runāts par "atdzišanas periodu" pēc darbošanās politikā pirms startēšanas darbam kādā kapitālsabiedrībā, tad jautājums, kurš ieņems Satversmes tiesas tiesneša amatu ir vēl nopietnāks, uzsvēra parlamentārietis.

KONTEKSTS:

13. Saeimas deputātiem līdz 8. oktobrim jāizvirza kandidāti Satversmes tiesas tiesneša amatam. Amats vakants kļuva pēc tam, kad līdzšinējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pieņēmusi darba piedāvājumu Eiropas Savienības Tiesā. 

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas deputāti Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzījuši advokāti, tiesību zinātņu doktori Inesi Nikuļcevu, Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti – Gunāru Kūtri. 

Tiesnešu amata kandidātus Saeimas frakcijas sāks uzklausīt nākamnedēļ. Tiesnesi deputāti vēl atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm, un kandidātam jāsaņem vismaz 51 balss.