Par to pirmdien, 19. augustā, spriests Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Taču lēmumu deputāti nepieņēma.
Saeimas atbildīgajā komisijā ar sūdzībām par Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kompetenci vērsās vairākas organizācijas - gan Latvijas žurnālistu asociācija, gan Latvijas Radio Ziņu dienests un citas.
Deputāti, uzklausot organizāciju viedokļus, secināja, ka padome ar pienākumiem netiek galā.
Dagmāra Beitnere-Le Galla no Jaunās konservatīvās partijas sacīja, ka problēmu ir pārāk daudz. Viņa uzskata, ka šim padomes sasaukumam jānes atbildība gan par situāciju Latvijas Radio, gan par Latvijas Televīzijas valdes atlaišanu un neizdevušos konkursu uz jauno valdi.
Andrejs Judins no “Jaunās Vienotības” piekrita kolēģei, sakot, ka padome nestrādā efektīvi. Pēc deputāta domām, padome pēdējā laikā nodarbojas ar mēģinājumiem atspēkot pret viņiem vērsto kritiku.
Komisijas sēdē arī pausts, ka šī brīža NEPLP sasaukums ir zaudējis uzticību. Tomēr juridiski NEPLP atlaist neesot iespējams. Saeimas komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) atzina, ka visas iesaistītas puses ir nonākušas ķīlnieku lomā.
Arī Saeimas juridiskajā birojā apliecināja, ka padomes atlaišana nav politisks lēmums, bet gan administratīvs akts, un tiesa šo aspektu pārbaudīs.
Saeimas Juridiskais birojs arī norādīja – mazāk nekā trīs locekļu sastāvā mediju uzraugs nevar pilnvērtīgi funkcionēt.
Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Gatis Melnūdris norādīja, ka “visi tie lēmumi, kas ir padomei jāpieņem koleģiāli – apraides atļaujas izsniegšanas, sodīšanas funkcijas utt, tie paralizējas, darbs paralizējas. Finanšu līdzekļus teorētiski saskaņā ar likumu piešķir sabiedriskajām raidorganizācijām ik mēnesi padomes priekšsēdētājs. Tātad arī – nevar atlaist visus padomes locekļus, vismaz priekšsēdētājam ir jābūt.”
Iepriekš Kaimiņš pauda vēlmi vērtēt katra NEPLP valdes locekļa profesionalitāti.
“Mans uzdevums šobrīd bija parādīt gan jums, arī valdei, gan padomei par to, ka mēs visu redzam un esam klāt šim procesam. Un sanāca tāda apgrieztā realitāte iekš tā, ka patiesībā problēmas nav. Jo viss, ko rakstījusi Žurnālistu asociācija, gan Latvijas Radio 2 pārstāvji, gan Ziņu dienesta pārstāvji, ir fantasmagorija, izdomājums, jo problēmas nav. Ja jautā, kāpēc valde nesarunājas ar darbiniekiem, tad, jā, problēma tomēr ir.
Situācija samilzusi līdz tādam līmenim, ka te nedrīkst neiejaukties,” sacīja Kaimiņš.
“Tas patiesībā tāds vandālisms ir neiejaukties šajā situācijā. Jo tik ļoti ir sakašķējušies visi savā starpā, ka šeit ir jārod risinājums. Protams, tas ir pirmais likumiskais risinājums, tātad jaunais likums,” norādīja Kaimiņš.
Padome lielāko daļu izskanējušo pārmetumu noraidīja, bet slavēja savu darbu pie nozares stratēģijas izveides.
“Mūsu ieskatā mēs esam izstrādājuši tiešām labu dokumentu, ar kuru būtu vēlams iepazīties ne tikai žurnālistu asociācijas biedriem, bet arī deputātiem,” norādīja NEPLP vadītāja Dace Ķezbere,
Iespēja prezentēt stratēģiju gan padomei netika dota, koalīcijas deputātiem skaidri paužot neuzticību mediju uzraugam.
Saeimas Preses dienests paziņojumā medijiem informēja, ka komisijas deputāti bija vienisprātis - vajadzība pastāvīgi aizstāvēt un skaidrot savus lēmumus kavē NEPLP darbu un padara to neefektīvu. Savukārt mēģinājumi radušās problēmas risināt Saeimas komisijas sēdēs aizkavē darbu pie jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma, ko iecerēts pieņemt līdz šī gada beigām.
Kā deputātiem sēdē norādīja Kultūras ministrijas pārstāvji, esošajā situācijā nepieciešams fokusēties uz strukturāliem risinājumiem, ar kuriem plānots mainīt sabiedrisko mediju pārvaldības formu, veidojot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
Kaimiņš arī atzina, ka jaunajiem padomes locekļiem “jābūt no industrijas vidus, profesionāļiem un viņi nekādā gadījumā nedrīkst būt kādas partijas biedri”.
Nākamā komisijas sēde būs par nepieciešamajiem līdzekļiem Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai.
KONTEKSTS:
Uzmanība NEPLP darbībai pievērsta pēc tam, kad Latvijas Radio Ziņu dienests cēla trauksmi un izteica neuzticību medija valdei, pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Radio Ziņu dienesta darbinieki norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu. Arī NEPLP norādīja, ka nav pamata valdes atlaišanai
Vēlāk Latvijas Žurnālistu asociācija lūdza Saeimu iekļaut darba kārtībā NEPLP locekļu darba izvērtēšanu, kā arī aicināja deputātus izraudzīt jaunu mediju uzrauga sastāvu.
Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš nolēma dot NEPLP divas nedēļas, lai atrisinātu problēmas Latvijas Radio. Pēc tam NEPLP vadītāja Dace Ķezbere paziņoja, ka septembrī atkāpsies no amata.
