Triju Zvaigžņu ordenis piešķirti 52 personām, Viestura ordenis – deviņiem, bet Atzinības krusts – 54 cilvēkiem.
Kā uzsvērts Ordeņu kapitula paziņojumā, "augstākos Latvijas valsts apbalvojumus saņems cilvēki, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai, kuru pašaizliedzīgais profesionālais un sabiedriskais darbs un pilsoniskais veikums ir sekmējis Latvijas izaugsmes ceļu".
Augstākie valsts apbalvojumi piešķirti arī latviešiem, kurus likteņgaitas aizvedušas ārpus Latvijas, bet kuri savu ar latviskajām vērtībām piepildīto mūžu un darbu veltījuši Latvijai un latvietības saglabāšanai svešumā, kā arī citu valstu pilsoņiem – Latvijas draugiem un atbalstītājiem, kuri ar savu darbu un ieguldījumu stiprinājuši Latvijas starpvalstu sadarbību un starptautisko atpazīstamību.
"Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā" par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieriem nolemts iecelt Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāju Lieni Dambiņu, žurnālisti, raidījuma "Nekā personīga" producenti Artu Ģigu, katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskapu Edvardu Pavlovski, ķīmiķi, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošo pētnieku Edgaru Sūnu, politiķi Kārli Šadurski (''Jaunā Vienotība'') un Viļānu slimnīcas valdes locekli, bijušo cilvēktiesību aizstāvības grupas "Helsinki-86" vadītāju Juri Galeriju Vidiņu.
Vislielākais prieks un lepnums būs manai vecmāmiņai, smaidot LTV atzina Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa: “Bija tāda neērtības sajūta un apjukums, bet vairāk par to padomājot, protams, ka ir ļoti laba sajūta, jo es saprotu, ko es esmu izdarījusi un ko es daru, man tas šķiet svarīgi un vērtīgi.
Bet saņemt tik lielu valsts atzinību, tā tiešām ir laba sajūta un paldies sirsnīgs par tādu darba novērtējumu! “
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem nolemts iecelt biedrības "Rucavas tradīciju klubs" vadītāju Sandru Aigari, mežkopi, Meža muzeja dibinātāju Annu Āzi, Dailes teātra aktieri Juri Bartkeviču, ilggadējo Kanādas latviešu sabiedrisko darbinieku un mecenātu Ati Otto Bredovski, sporta žurnālistu Daini Cauni un "Dzīvnieku pansijas Ulubele" valdes locekli Ilzi Džonsoni.
Tāpat šādi nolemts godināt Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītāju Jāni Eglīti, bijušo Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Natu Gaibišeli, džeza mūziķi un pedagogu Tāli Gžibovski, Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāju Janu Jākobsoni, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Ortopēdijas katedras vadītāju, traumatologu Andri Jumtiņu un Vaivaru pamatskolas direktori Inesi Kārkliņu.
Ar ordeni nolemts godināt arī komponistu un mūzikas pedagogu Juri Ķeniņu, kultūras centra "Suiti"" valdes priekšsēdētāju Daci Martinovu, ilggadējo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektori Irēnu Nelsoni, arhitektu Juri Pogu, Eiropas Latviešu apvienības aktīvistu Māri Valdi Pūli, Latvijas Ergonomikas biedrības dibinātāju Ženiju Roju un Viļakas puses kultūras darbinieku Andri Slišānu.
Ordeņi piešķirti arī tiesu medicīnas ekspertam Ojāram Teterim, garīdzniekam Andrim Vasiļevskim, Kanādas latviešu izglītības, kultūras un sabiedriskajam darbiniekam Albertam Mārim Vītolam, arheologam Guntim Zemītim un kinooperatoram Mikam Zvirbulim
Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem nolemts iecelt ilggadējo latviešu sabiedrisko darbinieci ASV Rūtu Margareti Beķeri, folkloras pētnieku Vili Bendorfu, pedagoģi Aiju Bumbieri, bijušo ilggadējo Latvijas Māsu asociācijas prezidenti Lūciju Lapiņu, latviešu izglītības un sabiedrisko darbinieci ASV Ingrīdu Miemi, Talsu novada muzeja darbinieci Gunu Millersoni, novadpētnieku Juri Raķi, Preiļu novada politiski represēto biedrības "Likteņa ceļš" valdes priekšsēdētāju Natāliju Rubīni, publicistu Arni Šablovski, bijušo ilggadējo Maltas Mūzikas skolas direktoru Vladislavu Štekelu, tēlnieci Ēvī Upenieci un bijušo ilggadējo Daugavpils 12.vidusskolas un Daugavpils novada Špoģu vidusskolas mājturības skolotāju Teklu Voiteku.
Savukārt "par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā, ar savu darbu Latvijas Tautas frontē (LTF) stiprinot valstiskumu un sargājot Latvijas neatkarību 1991.gada janvāra barikādēs un augusta puča laikā", ar Triju Zvaigžņu ordeni nolemts apbalvot bijušo LTF valdes locekli Juri Strīpnieku.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem nolemts iecelt arī bijušo LTF sekretāri-referenti Rutu Bāganti, bijušo LTF pilnvaroto pārstāvi Gruzijā, organizācijas "Glābiet bērnus" vadītāju Ingunu Ebelu, bijušo LTF nodaļas "Ziemeļblāzma" koordinatori Olgu Kokāni, bijušo LTF Aizkraukles nodaļas vadītāju Gunti Libeku, bijušo Bauskas rajona milicijas nodaļas priekšnieku Aleksandru Matvejevu, bijušo LTF Tramvaju un trolejbusu pārvaldes nodaļas dibinātāju Zigfrīdu Ozoliņu, bijušo LTF kancelejas vadītāju Ingrīdu Pīlādzi, bijušo LTF Valmieras mēbeļu kombināta nodaļas dibinātāju Oskaru Spurdziņu un bijušo LTF Liepājas nodaļas Koordinācijas centra vadītāju Sandru Šēniņu.
"Pirms 30 gadiem janvārī tauta devās uz barikādēm, lai aizstāvētu savas valsts atgūto neatkarību. Tā bija drosme stāties pretī milzīgam pārspēkam un apņēmība nosargāt savu brīvību. Augstākie valsts apbalvojumi ir pateicība LTF cilvēkiem, kuri organizēja un koordinēja tautas nevardarbīgo pretestību," sacījusi Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte.
Ar Viestura ordeņiem nolemts apbalvot nacionālās pretošanās kustības dalībnieku un sabiedrisko darbinieku Bruno Javoišu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba izpildsekretāru Māri Polencu, bijušo Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta galveno inspektoru Slaviku Kricki, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieku Raimondu Kublicki, NBS Speciālo uzdevumu vienības komandieri Staņislavu Leimani un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku Uldi Danbergu.
Ar Viestura ordeņa goda zīmēm apbalvos NBS Speciālo uzdevumu vienības virsseržantu Gunti Indriku, Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes štāba Operatīvās pārvaldes Mobilās apmācību nodaļas vecāko pasniedzēju Vilni Pavloviču un Zemessardzes 46.kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas Izlūku vada vecāko izlūku instruktoru Andri Sproģi.
"Mēs tikpat labi varējām būt viena Krievijas kolonija, kas bijām jau iepriekšējos okupācijas gadus.
Un tieši no ļoti daudz cilvēku gatavības darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu neatkarīga, mēs esam tur, kur mēs esam.
Mums vienmēr jāturpina uzlabot savu valsti, tā nekad nebūs ideāla, bet tā ir mūsu valsts un mēs to varam uzlabot," LTV uzsvēra Ēlerte.
Sakot milzu paldies par pašaizliedzīgo darbu jaunajā Covid-19 realitātē, neskaitot darba stundas un netaupot sevi, šogad Atzinības krusti piešķirti profesoram Ugam Dumpim un epidemiologam Jurijam Perevoščikovam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktorei Lienei Cipulei un daudziem citiem NMPD ārstiem, māsām un feldšeriem, arī ārsta palīgam Rafaelam Ciekuram.
"Pēkšņi tu ieraugi savu vārdu, un tas ir milzīgs pārsteigums man, jo es esmu audzināts ļoti dziļi patriotiski, esmu dziedājis zēnu korī un braucis uz latviešu strēlnieku dziesmu festivāliem, dziedājis un uzstājies ar dzejas lasījumu pie kapteiņa Zolta pieminekļa. Tas ir milzīgs gandarījums, aizkustinoši līdz asarām," atzina Ciekurs.
Katru gadu, pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus, Ordeņa kapituls izrāda īpašu cieņu Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem. Tā šogad par Viestura ordeņa kavalieri pasludināts talsenieks Uldis Danbergs, kurš 1948.gadā par pretpadomju darbību 17 gadu vecumā tika notiesāts un izsūtīts uz Sibīriju.
Par valsts apbalvojumu pasniegšanu Ordeņu kapituls lems pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām un noteikto ierobežojumu atcelšanas.
Valsts prezidents un Ordeņu kapituls augsti novērtē ikvienas ārkārtējās situācijas pārvarēšanā iesaistītās personas pašaizliedzīgo profesionālo vai sabiedrisko devumu un aicina ieteikt personas valsts apbalvojumiem par sevišķiem nopelniem ārkārtējās situācijas pārvarēšanā, vēršoties ar ierosinājumiem Ordeņu kapitulā.
