Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija tika izveidota 2014. gadā ar mērķi izvērtēt VDK dokumentus, kā arī novērtēt "čekas" nodarīto kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem. Pagājušā gada maijā komisija izbeidza savu darbību, iesniedzot gala pārskatu, pētījumus un rekomendācijas čekas maisu atvēršanai. Tomēr šajās drūmajās vēstures lappusēs vēl ir daudz neizpētītu "balto plankumu". Tādēļ bijušie komisijas locekļi, kuri pašlaik apvienojušies biedrībā "Publiskās atmiņas centrs", rosina veidot jaunu, valsts finansētu iestādi – Nacionālās atmiņas institūtu, kas padomju totalitārā režīma nodarījumus vērtētu pastāvīgi.
"Kā mēs redzam diskusijās par čekas maisiem – daudzi uzskata, ka šis darbs nākotnē jāturpina. Mums publiskās atmiņas centram jau bijušas sarunas ar LU vadību, galvenokārt rektoru [Indriķi] Muižnieka kungu, ka šāds institūts ir vajadzīgs un nākotnē būtu jāveido," stāstīja bijušās VDK izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Iecerēts, ka jaunais institūts darbotos Zinātņu akadēmijas paspārnē, piesaistot sev pētniekus no dažādām universitātēm.
"Kas varētu veikt daudzus tādus uzdevumus, ko mēs vispār nevarējām uzsākt vai varējām tikai uzsākt, bet ne turpināt. Piemēram, daudz kas saistīts ar elektronisko datu bāzi, ko varējām skatīt tikai pāris mēnešus. Daudz kas būtu jāievada elektroniskās datu bāzēs, lai varētu atrast kopsakarības un apstrādāt šo jautājumu," skaidroja Kangeris.
Idejas autori jau sarēķinājuši, ka institūta izveidei un pirmā gada darbībai būtu nepieciešami 283 600 eiro. Par šiem līdzekļiem tiktu algoti 19 pilna laika pētnieki un līdz 30 nepilna laika pētnieki, kā arī institūta izpilddirektors. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis jau vērsies pie Saeimas frakcijām ar lūgumu jaunās valdības deklarācijā un šī gada budžetā paredzēt institūtam nepieciešamos līdzekļus.
Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdzis izglītības un zinātnes ministra amata kandidāti Ilgu Šuplinsku (Jaunā konservatīvā partija) izvērtēt šo prasību. Aptaujātie politiķi šo ieceri vērtē piesardzīgi.
"Ir skaidrs, ka tematika, kas saistīta ar PSRS seku izvērtēšanu ir ļoti svarīgi. Es varbūt mulstu uzreiz, redzot, ka tiek lūgts dibināt jaunu institūciju. Es nenoliedzu, ka atbalstam jābūt sistēmiskam un redzu jau esošās institūcijas, kas to varētu darīt, un redzu kā vienu no instrumentiem arī valsts pētījumu programmu," teica Šuplinska.
Deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) savukārt norādīja uz komisijas grēkiem: "Ja ir doma veidot pastāvīgu institūciju uz VDK zinātniskās komisijas bāzes, kura savu darbu izpildīja, manuprāt, ne pilnīgi apmierinoši, ņemot vērā līdzekļus un iespējas, kas bija komisijas rokās, tad es uzskatu, ka lietderīgāk būtu grantu kārtībā šo pētniecību uzticēt visiem Latvijas vēsturniekiem."
Arī akadēmisko aprindu pārstāvji pret jauna valsts finansēta institūta izveidi izturas piesardzīgi, atgādinot, ka jau pastāv citas līdzīgas iestādes.
"Runājot tieši par jaunu institūtu izveidi, es būtu ļoti rezervēts pret šādu ideju, ņemot vērā, ka mums jau ir vairāki institūti, kas ar šādu pētniecību jau nodarbojas gadu desmitiem. Mums ir Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts, mums ir Sociālās atmiņas pētniecības institūts ar ļoti labām iestrādēm. Līdz ar to veidot kaut ko jaunu, manuprāt, ir lieki. Tajā pašā laikā, protams, papildus līdzekļi pētniecībai ir vajadzīgi," izteicās vēsturnieks Edgars Engīzers.
Arī Latvijas Universitātes Prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā Jānis Ikstens neuzskata, ka nepieciešama jauna institūcija: "Mūsu nesenās pagātnes pētīšana, tai skaitā VDK un citu represīvo iestāžu darbības pētīšana, protams, ir ļoti svarīgs jautājums, kas pelnījis gan vēsturnieku, gan citu zinātņu nozaru uzmanību. Bet es nedomāju, ka tas būtu jādara, veidojot jaunu administratīvo struktūru, jo tas varētu nozīmēt papildus institucionālo sadrumstalotību, pret ko Izglītības un zinātnes ministrija dažādos veidos cīnījusies. Man šķiet, ka būtu jāatvēl papildus finansējums ar skaidri definētu mērķi pētīt šos jautājumus, bet veidot to kā grantu vai pētniecības programmu."
VDK izpētes komisija savas darbības četros gados izlietoja finansējumu aptuveni 750 000 eiro apmērā, radot amatpersonām bažas par tēriņu lietderību.
