Uzņēmuma pienākums saskaņā ar līgumu bija piegādāt ne mazāk kā 30 kilometrus no kopējā apjoma 20. septembrī, ko 10. septembrī, parakstot līgumu, "Brief" apņēmās. NVA pārstāve Vendija Pikše-Kučma norādīja, ka 20. septembrī neviena piegāde nav notikusi, tā vietā uzņēmuma pārstāvji jau trīs darbadienas pēc līguma noslēgšanas sāka būtiski mainīt gan piegādājamās preces tehniskos parametrus, gan sniedza pretrunīgu informāciju par dažādu citu līgumā neatrunātu un cenu aptaujā neapstiprinātu ražotāju iespējamiem piegāžu variantiem un laikiem.
Pilnai līguma izpildei bija jānotiek 24. septembrī, kad Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas noliktavās jābūt piegādātiem visiem 111 kilometriem noteikta tipa un tehniskās specifikācijas dzeloņstieples. Saskaņā ar 22. septembrī saņemtu uzņēmēja vēstuli, 27. septembrī tiek solīta 12 kilometru no līgumā noteiktās atšķirīgas un cita ražotāja dzeloņstieples piegāde, visu līgumā noteikto apjomu solot nodrošināt līdz šī gada 15. novembrim.
Lai izpildītu sev uzticēto uzdevumu, Nodrošinājuma valsts aģentūra pārtrauks sadarbību ar "Brief" un sludinās jaunu cenu aptauju, lai izvēlētos uzņēmumus, kurs žogam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas piegādās vajadzīgās dzeloņstieples. Nepiegādājot pasūtīto apjomu, uzņēmumam būs jāmaksā arī soda nauda.
Apzinoties NVA uzdotā uzdevuma nozīmi un steidzamību, tomēr ievērojot publisko līdzekļu izlietošanas kārtību, NVA ar 21. septembra Ministru kabineta atļauju izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.
NVA atbilstoši koriģētajiem plāniem atkārtoti izsludināto cenu aptauju iecerējusi pabeigt nākamās nedēļas laikā, tādēļ dzeloņstiepļu pirmās piegādes varētu notikt jau tad, kad visi izbūves priekšdarbi ir pabeigti un faktiskā dzeloņstiepļu uzstādīšana var tikt īstenota.
Patlaban nav zināms, kad jaunais iepirkuma uzvarētājs varētu piegādāt dzeloņstiepļu žogu.
Kā Latvijas Televīzija noskaidroja uzņēmumā "Brief", tas nav spējis piegādāt pasūtītās dzeloņstieples, jo Latvijai pie ražotāja rezervēto apjomu bija nopirkuši lietuvieši. Uzņēmums uzskata, ka šāda situācija veidojusies, jo bija ieilgusi cenu aptaujas uzvarētāja izvēle. Tam gan bija objektīvi iemesli.
"Komersantu iesniegtie piedāvājumi bija gana neprecīzi un kļūdaini. Tas mums uzlika pienākumu – veikt informācijas precizēšanu un papildu informācijas pieprasīšanu," paskaidroja Nodrošinājuma valsts aģentūras Ramona Innusa.
Tikmēr Latvijā piektdien piegādāti 5 kilometri dzeloņstiepļu pagaidu žogam. Tā ir Slovēnijas dāvana Latvijai. Piektdien šīs dzeloņstieples nogādāja uz Daugavpili, bet jau nākamnedēļ trešdien tās plānots uzstādīt.
"Es pieļauju, ka mēs liksim vairākās vietās, kuras pirmā mirklī ir bīstamākās. Un tas, protams, ir tāds piemērs, labi trenēties, lai arī ātri šīs lietas sakārtotu. Un, ja gadījuma būs nepieciešamība, kāda palīdzība robežsardzei jau ar tālāko žoga izbūvi, tad arī mēs būsim spējīgi sniegt profesionālāku palīdzību," izteicās aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").
Jau ziņots, ka pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro uzticēs uzņēmumam "Aimasa".
Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve piektdien skaidroja, ka, ņemot vērā tehnoloģisko dzeloņstiepļu pagaidu žoga izbūves procesu, kā arī līgumā par pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvi paredzētos sagatavošanas darbus pirms dzeloņstieples uzstādīšanas, darbs pie pagaidu žoga izbūves tiks sākts jau septembra beigās, tūlīt pēc līguma par dzeloņstiepļu pagaidu žoga izbūvi noslēgšanas.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes norādījumiem pagaidu žogs uzstādāms valsts robežas joslā, kura dabā jāattīra no krūmiem, to saknēm, latvāņiem un saaugušās zāles, papildus tam jāuzstāda dzeloņstiepļu stiprināšanai paredzētie mieti, stabi un to atsaites.
Uz Latvijas un Baltkrievijas robežas plānots būvēt aptuveni 37 kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu. Dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas.
Latvijas–Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024. gadam. Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
