Izstrādājot skices teātra ēkas kopējam pārbūves darbu apjomam, tiks identificēti turpmāk veicamie darbi, kā arī to īstenošana pa kārtām, plānojot teritoriju ap ēku iecerētajiem pārbūves darbiem un paredzot inženiertīklu maģistrālos izvadus. Savukārt būvprojekta izstrāde paredz īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas sniegtu siltumenerģijas ietaupījumu vismaz 30% apmērā. Kopējais projektēšanas termiņš – 12 mēneši, izmaksas ir 274 tūkstoši eiro un autoruzraudzība 45 tūkstoši eiro (bez PVN). Būvdarbus plānots uzsākt 2021. gadā, lai atjaunoto ēku nodotu lietotājiem līdz 2022. gada nogalei. Projekts tiek finansēts par Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta līdzekļiem.
Teātra ēka 1996. gadā uzbūvēta kādreizējā Latviešu biedrības nama vietā pēc arhitektu M. Ģelža, O. Upacieres un J. Guseva projekta kā liela apjoma moderna mūra būve ar divām zālēm, teātra muzeju, mākslas salonu un kafejnīcas telpām. Būvapjomā dominē skatuves apjomi, kas atrodas teātra apbūves aizmugurē, bet fasādēs pret ielu un laukumu – zemākas piebūves ar uzirdinātu silueta un apdares dažādību.
Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu šobrīd kopumā īsteno septiņus sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Trīs no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras Drāmas teātrī, Dailes teātrī un Latvijas Leļļu teātrī, energoefektivitāte tiek uzlabota divās Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā, kā arī S.Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā un Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
