Pašlaik jebkurš Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā var redzēt visu valsts amatpersonu deklarācijas sākot no 2000. gada. Tas ļauj, piemēram, izsekot, kā 17 gadu laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), valsts amatos strādādams, spējis iekrāt 300 000 eiro. Taču drīzumā, ja tā lems Saeima, deklarācijas internetā būs pieejamas tikai par pēdējiem pieciem gadiem.
Tas nozīmē, ka vairs nevarēs redzēt arī bijušo politiķu rocību, kamēr tie ieņēma valsts amatus. Šādiem grozījumiem interešu konfliktu novēršanas likumā neviens deputāts nav iebildis, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirms otrā lasījuma jau ir noslēdzies.
"Panorāma" jau pagājušajā vasarā stāstīja, ka deputāti deklarāciju slēpšanu pamato ar personas datu aizsardzību. Ideju kritizēja "Jaunās Vienotības" deputāts Ainars Latkovskis, taču arī viņš grozījumus nav rosinājis mainīt. Latkovskis saka – partijai nebija pārstāvja par likumprojektu atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Līdzīgi atbild arī "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, kurš par ideju ierobežot amatpersonu deklarāciju publiskošanu iepriekš nebija dzirdējis.
"Desmitiem likumprojektu nedēļā iet cauri dažādās komisijās. Ir 16 komisijas Saeimā, no kurām es strādāju divās. Līdz ar to visādi var gadīties.
Pārrunāsim frakcijā, noskaidrosim. [..] Pirmā reakcija ir, ka es neredzu šobrīd iemeslu tam. Es gribu iepazīties ar pamatojumu, kāpēc pieci gadi," sacīja Pavļuts.
Citi deputāti stāsta – valsts amatpersonu deklarācijas nevar būt publiskas ilgāk par pieciem gadiem tāpēc, ka tā nosakot Eiropas Savienības datu aizsardzības regula.
"Es domāju, ka šobrīd šī sistēma, kurā joprojām uzrādās tajā skaitā mirušas amatpersonas, nav nekādā veidā savietojama ar kaut kādiem personas datu aizsardzības principiem," izteicās deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Pirmām kārtām, tās ir regulas prasības. Otrām kārtām, pieci gadi, tie ir gadi, kad persona ir bijusi amatpersona. Ja viņa par tādu kļūst, tad tas ir pirmais gads. Faktiski piecu gadu laikā var sekot līdzi. Ja persona ir amatpersona nākamos 10 gadus, pirmos piecus gadus jūs jau esat redzējis," skaidroja deputāte Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija).
Tomēr no Datu valsts inspekcijas pārstāves teiktā izriet – datu regula kārtējo reizi pieminēta nevietā.
"Regula šajā gadījumā vairāk aizsargā fiziskas personas klasiskā izpratnē, kuras neieņem valsts amatus. Līdz ar to šādu termiņu noteikšanu nebūtu korekti saistīt ar regulu,"
uzsvēra Datu valsts inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja Agnese Gaile.
Gaile arī norāda – datu aizsardzības regulā nekas nav teikts par konkrētiem termiņiem, cik ilgi kāda informācija drīkst būt publiska. Līdz ar to izšķiršanās par to, vai kaut kā ierobežot informācijas pieejamību par politiķu ienākumiem, ir tikai pašu deputātu ziņā.
"Te jāvērtē tās intereses, ka varbūt sabiedrībai ir tiesības arī pēc 10 gadiem paskatīties, vai tā un tā amatpersona ir ieņēmusi tādus un tādus amatus. Tas ir vērtējams un diskutējams jautājums," norādīja Gaile.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija grozījumus plāno skatīt martā. Deputāts Latkovskis sola, ka savus priekšlikumus iesniegs uz trešo lasījumu.
