Ietekmē ģeogrāfiskais izvietojums?
Rīgas Rīnūžu vidusskola atrodas pilsētas ziemeļos – Vecmīlgrāvī. Tā ir mazākumtautību skola ar vieniem no vājākajiem eksāmenu rezultātiem galvaspilsētā. Pērn vidusskolēnu vidējais novērtējums bijis knapi ieskaitīts – 43%. Rezultāti direktoru Denisu Kļukinu apmierinot, īpašu problēmu nav. Viņa ieskatā Rīgā labās skolas koncentrētas pilsētas centrā: “Es domāju, ka šis ģeogrāfiskais izvietojums ir ļoti, ļoti cieši saistīts ar rezultātiem arī.”
Iespējams, Rīnūžu vidusskolas direktora paustais, kas liek domāt par ģeogrāfisko novietojumu kā nolemtību, tā varētu nebūt, ja vien skolu tīkls būtu pārdomāti sakārtots. “Re:Baltica” sagatavotā karte apliecina, ka turpat blakus Rīnūžu skolai ir citas. Attālumi nav lieli pat kājāmgājējam. Tajās visās ir salīdzinoši maz skolēnu, un arī eksāmenu rezultāti nav tie labākie. Apvienojot vismaz kādas no tām, skolēnu būtu vairāk, skolotājiem lielākas slodzes, attiecīgi lielākas algas un labus skolotājus būtu vieglāk atrast un pieturēt.
Tas gan nav vienīgais iemesls. Rīgā latviešu skolas mēdz būt pat tukšākas, bet ar labākiem rezultātiem. Līdz ar to ir skaidrs, ka situāciju ietekmē ari citi faktori.
Atmosfēra un sadarbība ar skolotājiem
“Skola kā iespēja”
Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sadarbībā ar “Re:Baltica” sērijā “Skola kā iespēja”, sākot no 10.decembra, pētīs, vai visas Rīgas skolas ir ar labiem eksāmenu rezultātiem, iemeslus, kādēļ krievu skolās Rīgā ir sliktāki rezultāti, kas neļauj bērniem apgūt latviešu valodu un vai valsts izglītības politika deva šiem skolēniem visas iespējas.
Skaties sērijas turpinājumu LTV un lasi portāla LSM.lv.
Rīgas 22. vidusskola ir pilsētas centrā, un tur rezultāti ir vieni no labākajiem visā Rīgā. Sastaptie skolēni un pedagogi apgalvo, ka nevis izglītības iestādes atrašanās vietai, bet gan atmosfērai un sadarbībai starp pedagogu un skolēnu ir liela nozīme.
Pirmais, kas skolā piesaista, ir labā atmosfēra. Pedagogi ar bērniem starpbrīdī draudzīgi čalo. “Šeit mācās tādi skolēni, kuri var apvienot visu un var būt veiksmīgi visā, ko viņi izvēlas,” stāsta Ksenija Bahire, skolas absolvente, tagad jau farmācijas studente.
Viņa saka, ka visi klasesbiedri bijuši līderi, tas licis turēt līdzi: “Matemātikas skolotāja Marina Trušina, viņa man ielika tādu pamatu, ka man universitātē pat nav ko mācīties. Lepojos par savu angļu valodu, man 94%, jo es katru vakaru gatavojos.”
“Centra rajona skolās bērni ir motivētāki, un te ir tomēr konkurence. Mums, piemēram, sestās, septītās, astotās klases ir pilnas,” stāsta Rīgas 22. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Ilona Reitere.
Viņa iepriekš strādājusi mazākumtautību skolā vienā no mikrorajoniem. Iepriekšējā darbavietā bijis uzstādījums – sekmīgi izpildīt izglītības standartu un ne vairāk. Šeit direktore ļauj izpausties radoši, skolēni ar pedagogiem rezultātu sasniedz kopīgiem spēkiem.
Ja bērnam uzticas, tad viņš to novērtēs un mācīsies labāk. “Skolotāji prot ar bērniem ne gluži nolaisties vienā līmenī, bet būt kā draugi un tanī pašā laikā ievērot – es esmu pieaugušais, un tu esi skolēns,” saka Reitere.
Grūtāko mācību vielu skolēni apgūst klasēs, mājās to vienīgi atkārto. Tas ļauj skolēniem, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda, valodas apguvei veltīt vairāk laika. “Nonākot pie tās latviešu valodas, viņš jau varbūt pie tā rakstāmgalda aizmieg,” saka skolotāja.
Pamatā mācību darbs aktīvi notiek piecas dienas nedēļā, brīvdienās ļaujot bērniem padziļināti pievērsties tam, kas katram vairāk interesē. Daudzi skolēni uz šo vidusskolu nākot, zinādami, ko vēlas studēt.
Arī direktore Irina Romanova atzīst, ka no skolēnu vēlmes mācīties daudz atkarīgs, arī no pedagogu izpratnes par sadarbību un radošu mācību darbu. Kadru mainība skolā ir neliela, kas ir labi.
“Pedagogu kolektīvs ir diezgan stabils, un tas ļauj sasniegt labus rezultātus,” saka direktore.
Par to liecina arī absolventu studiju izvēles – farmācija, bioloģija, filoloģija un vēl citas.
