ĪSUMĀ:
- Obligāta vakcinēšanās būs ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs.
- Valsts institūcijās klātienē varēs apkalpot darbinieki ar Covid-19 sertifikātiem.
- Valsts institūcijās, izņemot obligātās vakcinācijas jomas, līdz gada beigām vēl derēs paša apmaksāti negatīvi Covid-19 testi.
- Darba devējam būs tiesības prasīt Covid-19 sertifikātu darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem un kas nodrošina iestādes vai uzņēmuma darba nepārtrauktību.
- Darba devējiem būs likumīgas tiesības nevakcinētos no darba atbrīvot.
- Paredzēts, ka jaunās normas stāsies spēkā 1. oktobrī. Par tām vēl jālemj Saeimai.
Prasība vakcinēties drošu pakalpojumu pieejamībai
Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu valsts pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un pasargātu sabiedrību no Covid-19 infekcijas straujas izplatības, mazinātu riskus personām inficēties darba vietās un dažādu pakalpojumu saņemšanas laikā.
Valdības atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka valsts institūcijās klātienē sniegt un saņemt pakalpojumus varēs personas, kurām ir derīgs Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Bez tā pakalpojumus sniegs klātienē vienīgi tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.
Obligāts Covid-19 sertifikāts, kas pierāda vakcināciju vai izslimošanu, no 1. oktobra noteikts tām nozarēm, kurās nodarbinātajiem darba pienākumos ir darbs situācijās, kurās tiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai (gados vecākas personas, personas ar hroniskām slimībām un citas), kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.
Tādējādi darbiniekiem ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs no 1. oktobra vajadzēs būt potētiem. Izglītības jomā vakcinētiem jābūt ne tikai skolotājiem, bet arī citiem darbiniekiem, kuri nonāk saskarē ar izglītojamajiem.
Precizējums
Tieslietu ministrija precizē, ka valsts institūciju pārejas periods no 1.oktobra līdz 1.decembrim, kurā Covid-19 sertifikāta par vakcināciju vai izslimošanu vietā derēs arī paša apmaksāts negatīvs Covid-19 tests, tomēr neattieksies uz veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Tieslietu ministrijā informēja, ka valsts pakalpojumiem sākotnēji – pārejas periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim – tiek sniegta iespēja Covid-19 sertifikātu aizstāt ar negatīvu Covid-19 testu. Tas vajadzīgs, lai garantētu valsts pienākuma izpildi pret sabiedrību, proti, nodrošinātu nepārtrauktu valsts pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem, jo tos nav iespējams aizstāt ar citiem alternatīviem pakalpojumiem. Pārejas periods neattiecas veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Privātās iestādēs darba devējiem ir jāvērtē katrs gadījums individuāli, ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu. Darba devēji no 1. oktobra varēs pieprasīt Covid-19 sertifikātu tiem darbiniekiem, kas nodrošina iestādes darba nepārtrauktību, kā arī tiem darbiniekiem, kuri ikdienā strādā saskarsmē ar klientiem. Darba devējs varēs pārcelt darbinieku citā amatā, ja sertifikāta viņam nebūs. Būs arī tiesības atstādināt no darba uz trim mēnešiem, un, ja vēl pēc tam darbinieks nebūs potējies, viņu varēs atlaist.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas paredz darba devējam tiesības noteikt arī izņēmumus, kad personām iespējams turpināt īstenot darba pienākumus ar sertifikātu, kas apliecina Covid-19 testa negatīvus rezultātus un nepieprasa vakcinēšanos vai izslimošanu, ja konkrētās rīcības un pakalpojuma sniegšana nav saistīta ar paaugstinātu inficēšanās risku.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka dīkstāves noteikšana, atstādināšana un atbrīvošana no amata iespējama tikai kā galējais risinājums, un ikvienā situācijā darba devējam ir pienākums savu resursu ietvaros vispirms veikt mazāk ierobežojošus pasākumus, lai nodrošinātu ikviena darbinieka un amatpersonas tiesību ievērošanu.
Darba devējam būs aizliegts atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Trešais Covid-19 saslimstības vilnis ir nenovēršams
Jaunās prasības nepieciešamas, lai novērstu epidemioloģiskās drošības riskus, kas palielinās līdz ar Covid-19 vīrusa delta paveida augsto infekciozitāti un izplatību Latvijā. Likuma anotācijā norādīts, ka, lai novērstu iespējami ļoti smagu epidemioloģisko situāciju rudenī, ir piemērojami tiesiskie līdzekļi, kuri līdzsvaro sabiedrības tiesības saņemt iespējami augstākajam epidemioloģiskās drošības līmenim atbilstošus pakalpojumus iepretim personas izvēles brīvībai attiecībā uz vakcināciju.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē uzsvēra, ka no trešā Covid-19 saslimstības paaugstināšanās viļņa Latvija nevarēs izvairīties, ņemot vērā vīrusa delta paveida izplatību. "Jautājums, vai mums būs pietiekama imunitāte, lai tas nebeigtos ar masveida hospitalizācijām un miršanām. Mums ir cīņa ar niknu pretinieku," sacīja premjers. Viņš uzsvēra, ka izmaiņas nepieciešamas, lai rudenī sabiedrība būtu sagatavota saslimstības pieaugumam.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") preses konferencē norādīja, ka
vīrusa delta paveids Latvijā jau tiek atklāts 54% gadījumu, tādējādi ir apsteidzis līdz šim dominējošo alfa paveidu. Pēc Pavļuta teiktā, pašlaik vēl nav vērojams saslimstības pieaugums, bet tas ir tikai laika jautājums, tādēļ tam ir jāgatavojas.
Sēdē arodbiedrību pārstāvji aicināja atļaut arī alternatīvu – negatīvus Covid-19 testus darbiniekiem. Tomēr Pavļuts uzsvēra, ka testi nepalīdz tikt galā ar Covid-19 izplatību un vienīgā izeja ir vakcinācija.
Valstij būs pienākums nodrošināt kompensāciju, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) rezultātā nodarīts smags kaitējums veselībai vai dzīvībai, kā arī personai ir tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi komplikāciju novēršanai. Veselības aprūpes pakalpojumus un izdevumus, kuri tiek apmaksāti, kā arī šajā pantā paredzēto kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Imunizācijas valsts padome uzsver, ka vakcīnām – kādas tiek lietotas Latvijā – nav medicīnisku, klīnisku, zinātnisku iemeslu un situāciju, kad persona tās nevarētu saņemt, izņemot alerģisku reakciju – anafilaksi. Tādēļ nepastāv teorētiskas un praktiskas situācijas, kad medicīnisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ persona nevarētu tikt vakcinēta pret Covid-19.
Likumprojekts vēl jāizskata Saeimā. Tam noteikta steidzamība.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtēju situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī šovasar Latvijā ierobežojumu ir mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darba laika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.
Ja saslimstības kumulatīvais rādītājs nokritīs zem 20 gadījumu atzīmes, tad ierobežojumus mazinās. Ja rādītājs pārsniegs 120 atzīmi, tad – pastiprinās.
