Lai Latvijā patvērumu saņēmušie varētu tikt pie pabalsta, pieaugušajiem obligāti jāpiereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Teorētiski tas varētu būt veids, kā noskaidrot Latvijā palikušo skaitu. Taču aģentūra savus pakalpojumus sniedz pilnīgi visiem bēgļa vai alternatīvā statusa saņēmējiem, neprasot, vai viņi atvesti pārvietošanas programmas ietvaros vai valstī ieradušies paši. Kopumā kopš pērnā gada sākuma pie viņiem vērsušies vien 117 patvēruma saņēmēju.
“Pašreiz ir 37 cilvēki, kas ir aktīvi reģistrējušies. Šī pusotra gada laikā tieši mēs esam palīdzējuši atrast darbu 20 cilvēkiem. Bet, protams, ir iespēja, ka šie cilvēki ir atraduši darbu arī bez mūsu palīdzības,” norādīja aģentūras bēgļu projekta vadītāja Antra Jansone.
Darbs šiem cilvēkiem atradies kokapstrādes, būvniecības, dārzkopības un ēdināšanas jomās.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) izteica minējumu, ka no pārvietošanas programmā atvestajiem Latvijā varētu būt palikuši vien uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki.
“Pārsvarā, jā, tā ir – saņemot statusu, viņi dodas prom no Latvijas,” sacīja Kozlovskis.
“Un te nu veidojas tā problēma, ko es arī esmu iezīmējis, ka ir virkne ģimeņu atgrieztas atpakaļ. Tad rodas šī situācija, ka viņām nav pabalsta, jo tagad, pēc jaunā regulējuma, ja viņi nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, tad viņi zaudē tiesības uz pabalstu,” norādīja ministrs.
Līdz šim uz Latviju atpakaļ atsūtītas trīs aizceļojušās ģimenes. Viena bijusi ar maziem bērniem, tāpēc Iekšlietu ministrija izņēmuma kārtā viņus izmitinājusi “Mucenieku” centrā. Formāli statusu saņēmušajiem nav tiesību tur uzturēties.
Pēc būtības – kā jebkuram citam bez pajumtes palikušajam – šīm ģimenēm būtu jādodas uz pašvaldību nakts patversmēm, kamēr atrodas citi risinājumi. Taču, piemēram, Rīgā nav ģimeņu patversmes.
Tieši ar mērķi, lai pēc statusa saņemšanas patvēruma meklētāji nepaliktu uz ielas, Rīgas dome 2016.gadā atvēra Patvērumu meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru. No Iekšlietu ministrijas stāstītā – mājvietas atrašanas problēma ir samilzusi, tikmēr dome šo koordinācijas centru oktobra sākumā likvidējusi.
“Pusotru gadu strādājot šim centram, es uzskatu, ka veiksmīgi tas ir strādājis; darba funkcijas tas ir beidzis, šāds centrs kā struktūrvienība zem domes priekšsēdētāja nav nepieciešama, bet uzņemsies šo atbildību atlikušās iestādes – Labklājības departaments, Pašvaldības policija, tātad principā jau esošās iestādes,” skaidroja domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš.
Par to, ka aktīvs pienesums problēmu risināšanā no šī centra nav vērojams, jau pavasarī vēstīja raidījums “De facto”.
Tikmēr domē apgalvo – uz centra radītās atbalsta sistēmas pamatiem pašvaldība būs gatava palīdzēt ikvienam bēglim, kurš tur vērsīsies.
Arī valsts teju divus gadus pēc pirmo patvērumu meklētāju atbraukšanas plāno izmēģināt ciešāku sadarbību ar pašvaldībām, lai dažām konkrētām ģimenēm atrastu mājvietu, darbu un izglītības iespējas.
