Kāpēc vairāk nekā gadu ir bijusi iespēja traumēt mazgadīgu bērnu - atbilde uz šo jautājumu drīzumā būs jāmeklē Valsts policijas vadībai. To rosinās izmeklēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI).
Skaļa mūzika un pastaigas sieviešu veļā
Latvijas Televīzijā vērsās sieviete, kura dzīvo kopā ar mazgadīgu meitu. Lai pasargātu mazgadīgā bērna identitāti, mamma ar televīziju tiekas ar dzīvesvietu pilnīgi nesaistītā vietā. Viņa iegādājusies dzīvokli ar daļējām ērtībām, nezinot, ka kaimiņš nesen iznācis no ieslodzījuma vietas.
Ēkā, kurā dzīvo sieviete ar meitu, ir trīs dzīvokļi. Tiem ir kopīgs gaitenis un kopīgas labierīcības. Divu dzīvokļu iemītnieces vieno bailes par drošību.
"Kad mēs gribējām iziet no mājas, viņš dzird, atver durvis un cenšas ar mums satikties. Tā kā man ļoti bail, es cenšos ar meitu skriet ārā no koridora. Tā mums bīstamākā teritorija," stāstīja sieviete.
Šādā gaisotnē māte ar bērnu dzīvo kopš pagājušā gada pavasara. Sieviete saka – viņai nav iespējas iegādāties citu dzīvokli.
"Katru dienu skaļa mūzika, vasarā staigā sieviešu veļā, naktskreklā, teica, ka viņam ērti, bet viņš to dara tik demonstratīvi un rāda savas ģenitālijas," klāstīja meitenes mamma. "Diemžēl viņa to redzēja, un viņa tā kā bērns neskatās uzreiz uz otru pusi."
Kaimiņa rīcības dēļ dzīvo krīzes centrā
Sievietes kaimiņš ir tiesāts vairākkārt. Par divu sieviešu slepkavību un izvarošanu cietumā nosēdējis kopā 25 gadus. Šogad beigusies arī tiesas piespriestā policijas kontrole. Tātad no likuma viedokļa vīrietim ir visas tiesības sākt dzīvi no baltas lapas.
To, ka iekļaušanās sabiedrībā nenotiek gluži, kā cerēts, apstiprina Ogres novada krīzes centra atzinums. Vīrieša rīcības dēļ kaimiņu meitene kopā ar mammu krīzes centrā nodzīvoja 30 dienas.
"Šajā gadījumā psihologs, sociālais darbinieks, audzinātāji ir strādājuši, veikuši izpēti, un vardarbības pazīmes ir apstiprinājušās," teica krīzes centra “Laipas” vadītāja Agnese Umule.
Policija: Diemžēl esam bezspēcīgi
To, ka vīrietis draud un dara to katru dienu bez izņēmuma, apstiprina arī Ogres sociālais dienests un policija. Agresija uzliesmojusi arī brīdī, kad Ogres policija viņam atvedusi administratīvā pārkāpuma protokolu par emocionālo vardarbību pret kaimiņu meiteni.
"Zvanījās uz speciālajiem dienestiem un vienā no sarunām informēja, ka policijas darbinieki viņam nepatīk un viņš uzspridzinās Ogres policijas iecirkni. Sakarā ar ko mēs ierosinājām kriminālprocesu," sacīja Valsts policijas Ogres iecirkņa priekšnieks Vilnis Naglis.
Policijā gan piebilst – par šādiem draudiem lielākais soda mērs ir divi gadi cietumā, taču policija netic, ka to varētu piespriest. Viņa draudiem kaimiņiem esot grūti gūt pierādījumus.
"Ņemot vērā tos notikumus, kas ir risinājušies pēdējā laikā, tā tik tiešām varētu būt problēma, bet mēs diemžēl esam bezspēcīgi. Policija nav tiesīga izlikt šo cilvēku no viņa dzīvesvietas vai ierādīt viņam citu dzīvesvietu," teica Naglis.
Valsts policijā saka – ja vīrietis būtu ģimenes loceklis, viņu varētu nošķirt, bet tā kā viņš ir kaimiņš, šis regulējums nedarbojas.
Inspekcija: Vīrieti var izolēt jau tagad
Tieslietu ministrijā konkrēto gadījumu nekomentē. Taču saka, ka ministrija līdzīgām situācijām izstrādājusi likumprojektu, kas nākamā gada sākumā varētu nonākt atbildīgajā Saeimas komisijā.
Tieslietu ministrijas pārstāve skaidro:
Taču VBTAI konkrēto gadījumu traktē pavisam citādāk
Inspekcijas direktore Ilona Kronberga uzsver - ar atzinumu, ko izsniedzis krīzes centrs, pilnīgi pietiek, lai agresīvajam kaimiņam piemērotu drošības līdzekli – izolāciju no sabiedrības līdz tiesai.
"Tās sekas kaitīgās, kas ir norādītas krīzes centra atzinumā, ir noteikti kvalificējamas kā tādas, kurām izmeklēšanas tiesnesis varētu pieņemt šādu lēmumu. Manuprāt, tam ir pietiekams pamats," uzskata Kronberga. "Es arī noteikti vērsīšu Valsts policijas vadības uzmanību [uz to]."
Šim jautājumam ir arī vairāki citi aspekti. Iesaistīta arī pašvaldība un sociālais dienests, kuriem ir bijusi iespēja situāciju risināt, jo agresīvā kaimiņa dzīvoklis pieder pašvaldībai. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzsver – visas iesaistītās puses nav izdarījušas visu iespējamo.
Sociālā dienesta vadība sola – nākamā gada sākumā tiks meklētas iespējas situācijas risinājumam arī no pašvaldības puses.
