Šobrīd radusies situācija, kad Veselības ministrijas iecere izplatīt avīzi par vakcinācijas jautājumiem divās valodās apstājusies, jo neatbilst Valsts valodas likumam.
“Mēs saskaramies ar grūtībām uzrunāt krievvalodīgos iedzīvotājus. Mēs apspriežam, vai būtu iespējams panākt kādas epidemioloģiskajai situācijai atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos par to, lai tomēr varētu rast likumiem atbilstošu veidu, kā nogādāt informāciju cilvēkiem, kas ir krievvalodīgi savā ikdienas dzīvē,” atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
Valsts valodas centrā skaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem valsts iestādes nedrīkst izplatīt informāciju svešvalodā – šajā gadījumā nedrīkst iemest pastkastītē avīzi krieviski, ja avīzes saņēmējs to nav pieprasījis.
“Ministru kabineta noteikumi paredz, ka sākotnējā informācijas sniegšanas valoda ir valsts valoda. Un, ja persona izsaka vēlēšanos saņemt informāciju arī svešvalodā un informācijas sniedzējs var arī piedāvāt šo informāciju, tad viņš var to darīt,” skaidroja Valsts valodas centra Kontroles departamenta vadītāja Inese Bursevica.
Tas nozīmē, ka, piesakoties, piemēram, pie ģimenes ārsta vai lielveikala informācijas centrā, avīzes vai bukletus citās valodās drīkstētu izplatīt. Tad tas nebūtu valodas likuma pārkāpums.
Bet vai krieviski runājošo pensionāru zemā vakcinēšanās aktivitāte tiešām ir tikai valodas nezināšanas jautājums? Par to šaubās komunikācijas pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks.
“Vai tāda vakcinācijas avīze par nodokļu maksātāju naudu ir vajadzīga? Diez vai, jo komunikācija nav tikai pastkastītē iemest kaut kādus teikumus,” sacīja Kruks.
Komunikācijas speciālists, kurš kopā ar kolēģiem no Rīgas Stradiņa universitātes veicis pētījumu par pandēmijas sekām, pārmet valdībai nespēju komunicēt ar daudzveidīgu auditoriju, nenoliedzot, ka liela daļa nesaprot valsts valodu, tāpēc labāk lasītu informāciju krieviski.
“Lielākā problēma par šo avīzi – pēkšņi uzpeldēja tagad krievu jautājums. Redzat – ne mediji, ne politiķi par to nerunā nekad. Jā, krievi negrib vakcinēties, bet neviens nav paskatījies arī citas statistiskās korelācijas,” sacīja Kruks.
Viņa un kolēģu veiktajā pētījumā aplūkota pandēmijas laika iedzīvotāju pieredze, tās ietekme uz dzīves līmeni, un privātajā sektorā Latvijā vairāk par pusi – 51,3% no visiem nodarbinātajiem – ir nelatvieši.
“Visbūtiskākais šajā gadījumā, mēs maksājam nodokļus un mums ir tiesības arī kontrolēt, kā valdība iztērēs šos nodokļus. Mums ir tiesības arī pieprasīt avīzi krievu valodā, ja tāda ir vajadzīga,” norādīja Kruks.
To, vai avīze iznāks krieviski un vai tā palielinās vakcinēto senioru skaitu, uzzināsim jau tuvākajā laikā.
KONTEKSTS:
Arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iepriekš norādīja, ka, informējot par vakcināciju pret Covid-19, jāizmanto visas iespējas uzrunāt iedzīvotājus, tostarp krievu valodā.
Līdz šim Latvijā pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu saņēmuši 10,06% iedzīvotāju, bet abas vakcīnas devas – 1,6% iedzīvotāju.
Organizējot vakcināciju pret Covid-19, Latvijā plānots vispirms potēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus sabiedrības locekļus, kas vakcīnu nav saņēmuši iepriekš.
