Ģimenes valsts pabalsta sistēma līdz šim paredzēja samaksu par katra dzimušā bērna kārtas skaitli plus piemaksu, ja audzināmo bērnu ir vairāk par vienu. Piemēram, par pirmo bērnu šobrīd vecāki saņem 11 eiro, par otro 22 eiro, par trešo 34 eiro, bet par ceturto un katru nākamo – 50 eiro mēnesī. Par četru bērnu audzināšanu vecāki saņem arī 116 eiro piemaksu. Tātad kopā par četriem bērniem ģimenes valsts pabalstā mēnesī saņem 234 eiro.
Jaunā valdības apstiprinātā kārtība šo situāciju mainīs. Par vienu audzināmo bērnu līdz 20 gadu vecumam turpmāk tiks maksāti 25 eiro, par diviem – 100, par trīs bērniem – 225 eiro, bet par četriem un vairāk bērniem 100 eiro mēnesī par katru.
Salīdzinot esošo sistēmu ar jauno sistēmu, pieaugums ir redzams. Ģimene, kas audzina četrus bērnus, no nākamā gada pirmā janvāra saņemtu par 165 eiro vairāk nekā pašlaik.
Precizējums
Palielinājums trīs un vairāk bērnu ģimenēm nebūs divkārtīgs. Palielinājums redzams tabulā.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš "Jaunā Vienotība" gan kritizēja šo ieceri: "Aizvien mūsu pabalstu sistēmu neveidojam, balstoties uz kaut kādas vajadzības, bet šis ir atkal viens kārtējais pabalsts, kas tiek paplašināts un palielināts ar gana lielu naudas summu, kas būtu gan ģimenēm, kurām ir mazāki ienākumi, gan ģimenēm, kurām ir lieli vai pat ļoti lieli ienākumi."
Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV" frakcija) uzsvēra, ka nevēlas šķirot ģimenes pēc ienākumiem – tam būtu jābūt universālam atbalsta veidam.
Demogrāfs Ilmārs Mežs Latvijas Radio norādīja, ka valdības lēmums bija ļoti gaidīts. Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir viens no lielākajiem nabadzības līmeņiem bērnu dēļ visā Eiropas Savienībā (ES) un tas ir jānovērš. Mežs uzsvēra, ka vienmēr būs skeptiķi, kuri teiks – 20 eiro neko neietekmē. Viņš aicināja domāt par tiem, kuriem ģimenes valsts pabalsts ļauj neiekļūt vēl dziļāk nabadzībā. Pēc Meža teiktā, pabalsts varētu būt diferencētāks tomēr jāņem vērā, ka gandrīz visās ES valstīs tas ir universāls visiem. Demogrāfs lēsa, ka ļoti turīgās ģimenes ar bērniem pabalstam nemaz nepiesakās.
Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Vidzemes Augstskolas zinātniskā asistente Anna Broka norādīja, ka esošā ģimeņu atbalsta sistēma neatbilst dzīves dārdzībai un vajadzībām, tāpēc papildu finanšu atbalsts ir ļoti vajadzīgs.
"Vairāk nekā skaidrs ir fakts, ka ģimenes ar bērniem Latvijā ilgstoši atrodas uz nabadzības riska sliekšņa un atbalsta sistēma nav pietiekama, lai ģimenes varētu segt pilnvērtīgi vajadzības, kas bērniem ar ģimenēm ir," sacīja pētniece. Viņa aicināja vēl papildus pabalstam īpaši domāt par vairākām ģimeņu grupām, kurām ir visgrūtāk, tajā skaitā viena vecāka ģimenēm.
Tomēr ģimenes pabalsta apjoms ne visiem pieaugs. Aptuveni 7% ģimeņu pabalsta apmērs samazināsies par 10 līdz 25 eiro.
Un tas saistīts ar to, ka pašreizējā sistēmā, tēlaini izsakoties, katrs nākamais bērns bija vērtīgāks, proti, vecākajam bērnam kļūstot pilngadīgam, par jaunākajiem vecāki turpināja saņemt lielāku pabalsta summu atbilstīgi bērna piedzimšanas kārtas skaitlim. Tagad šī kārtība tiks labota. Taču, ja bērns turpinās mācības augstskolā, iecere paredz ģimenei to kompensēt ar īpašu stipendiju daudzbērnu ģimeņu bērniem.
"Šinī pašā likumā piedāvājumā ir ļoti būtisks uzlabojums – papildu stipendija visiem trīs un vairāk bērnu ģimeņu bērniem, kas mācīsies augstskolās vai koledžās no 100 līdz 160 eiro mēnesī. Tā kā tām ģimenēm, kurām ir šie pieaugušie bērni un mazliet būs neliels samazinājums, viņiem ir svarīgi apzināties, ka būs pieklājīgs, liels papildu atbalsts un, iespējams, tas notiks jau no no šī gada," stāstīja Mežs.
Izstrādātos grozījumus valsts sociālo pabalstu likumā valdība nodeva Saeimai. Un tā lems, vai šī iecere mainīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu tiks īstenota. Pabalstu palielināšanai no valsts budžeta ik gadu būs jāatvēl par 81 miljonu eiro vairāk nekā līdz šim.
Ģimenes valsts pabalsts, kas ieviests jau 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, kuru regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā (atbilstoši noteiktajam bērnu vecumam, piesakoties pabalsta saņemšanai).
