ĪSUMĀ:
- Ministru kabinets akceptē novadu reformu ar 36 vietvarām līdzšinējo 119 vietā.
- Valdība uzdod VARAM izstrādāt likumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.
- Likumprojekts jau iesniegts skatīšanai valdībā; Saeimā tas jāiesniedz līdz 1. decembrim.
- VARAM līdz 2020. gada maijam iedzīvotājiem turpinās skaidrot pašvaldību reformu.
- LPS ir vairāki iebildumi, tostarp – konsultāciju vietā notiek informēšana par VARAM viedokli.
- Atsevišķi novadi sola ķerties pie radikālākām metodēm, arī piketēt.
Konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" Ministru kabinets apstiprināja vienbalsīgi, vienlaikus uzdodot VARAM līdz šī gada 21. novembrim sagatavot likumprojektu par izmaiņām pašvaldību skaitā. Šis uzdevums gan ir tīrā formalitāte, jo darbs pie likumprojekta par administratīvi teritoriālo iedalījumu jau ir sācies. Izskatīšanai Saeimā tas jāiesniedz līdz 1. decembrim.
Pašlaik modelis paredz, ka reforma neskars tikai septiņas pašvaldības – Rīgu, Jūrmalu, kā arī Alūksnes, Gulbenes, Līvānu, Olaines un Salaspils novadus.
"Lai mēs varētu sakārtot izglītības sistēmu, veselības sistēmu, mums svarīgi sakārtot teritoriālo iedalījumu, lai mūsu pašvaldības katra būtu gana liela, gan spēcīga, ar pietiekamu nodokļu bāzi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus," sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka jaunā administratīvā modeļa izveide notikusi, izvērtējot gan iedzīvotāju skaita dinamiku, gan mobilitātes un pakalpojumu izmantošanas paradumus, gan datos balstītus priekšlikumus konsultācijās ar pašvaldībām.
VARAM paziņojumā medijiem norāda, ka, pamatojoties uz Saeimas šā gada 21. martā pieņemto lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu,
VARAM sagatavotais konceptuālais ziņojums ir viens no soļiem, kas veikts, lai izstrādātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu jaunā redakcijā.
VARAM norāda arī, ka par konceptuālā ziņojuma atskaites punktu uzskatāms šā gada 14. maijā valdībā izskatītais informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli". Ar to dots mandāts oficiālajām konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrības informēšanai par iecerēto novadu reformu.
VARAM atzīmē, ka laika posmā no maija līdz augusta sākumam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs kopā ar piesaistītajiem ekspertiem ticies ar deputātiem no 114 pašvaldībām. Pēc tām notikušas vēl aptuveni 50 tikšanās ar vietējām kopienām, iedzīvotājiem, uzņēmēju organizācijām, citām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Saņemtie priekšlikumi, kas bija atbilstoši valdības 14. maijā apstiprinātajiem uzdevuma kritērijiem, ņemti vērā konceptuālā ziņojuma izstrādē.
Ministrija turpina arī vērienīgus sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumus. Tikšanās ar iedzīvotājiem turpināsies līdz nākamā gada maijam visā Latvijā, lai skaidrotu pašvaldību reformu un uzklausītu viedokļus. Papildus iedzīvotājiem ir iespēja izteikt viedokli un uzdot jautājumus, gan zvanot speciāli uz šim mērķim izveidotu ministrijas informatīvo zvanu centru, gan rakstiski uz e-pastu.
Pašvaldības gatavas piketēt
Pret VARAM piedāvāto pašvaldību reformu valdības sēdē iebilda vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvji – Alojas, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Kandavas, Naukšēnu, Priekules un Rūjienas novada domju priekšsēdētāji. Pašvaldību viedoklis valdības sēdē uzklausīts, bet ne sadzirdēts, paziņojumā medijiem norāda LPS.
"Mēs visu laiku esam centušies iesaistīties dialogā. LPS iebildumi un priekšlikumi nav ņemti vērā, ja neskaita atsevišķus tehniskus precizējumus," norādījis LPS vadītājs Gints Kaminskis.
Viņš arī vērsis uzmanību uz to, ka 16. septembra LPS domes sēdē pašvaldības lēma par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, paredzot arī otro teritoriālās pārvaldības līmeni.
LPS min vairākus iebildumus pret VARAM ziņojumu, "tostarp konsultāciju vietā ar pašvaldībām un vietējām kopienām notiek informēšana par ministrijas viedokli", "nav izpildīti Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumā valdībai dotie uzdevumi", "nav skaidrs, kā reforma ietekmēs pašvaldību saistības un kā tiks realizētas citas reformas" un citi.
Zaudējuši cerības aizstāvēt sevi demokrātiskās diskusijās, novadi sola ķerties pie radikālākām metodēm. "Kandavnieki ir kurzemnieki, kaut arī mūs grib pievienot Tukuma novadam, Zemgalei, ir cīņas spara pilni, kā vienmēr.
Runājot ar mūsu uzņēmējiem, viņi ir gatavi iet ielās, braukt ar smago tehniku, sargāt mūsu robežas," norādīja Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (Latvijas Zaļā partija).
"Kad es uzzināju, ka tiek veidots Valkas novads, iekļaujot Rūjienas un Naukšēnu novadus, tad sākumā man tas likās smieklīgi. Pilnīgi utopisks un nereāls pasākums, tāds kā aprīļa joks. Bet, kad sapratu, ka tas nopietni, tad ķērāmies klāt lietai," teica uzņēmējs Jurģis Krastiņš no Rūjienas novada. Uzņēmējs Ministru prezidentam iesniedza vairāk nekā 2000 Rūjienas un Naukšēnu iedzīvotāju parakstītu protestu pret pievienošanu Valkai.
Galavārdu jautājumā par administratīvi teritoriālo reformu teiks Saeima. LPS priekšsēdis Kaminskis cer, ka deputātus pārliecināt izdosies labāk nekā ministrus. Reformas likumprojektu Saeimā plānots iesniegt šā gada decembrī.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.
Saeimas lēmums par reformas turpināšanu paredz līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
