Lēmumu par Muižnieka apstiprināšu LU rektora amatā valdība pieņēma 26. martā neklātienes sēdē.
Rīkojumu par Muižnieka apstiprināšanu bija iesniegusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), un iebildumus neizteica neviens ministrs.
Taču sarunā pēc valdības sēdes izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) Latvijas Televīzijai teica, ka viņa savas domas nav mainījusi.
"Tajā brīdī, kad mēs gatavojām apelācijas prasību, proti, lūdzām Ministru kabinetu virzīt to tālākai iesniegšanai tiesā, notika izšķiršanās par to, kāds būs lēmums. Balsis tajā brīdī sadalījās, un es uzskatu, ka tas, kas šodien notika, bija absolūti politisks lēmums. Mums bija tikai pirmās tiesu instances lēmums. Ir trīs pakāpju tiesu sistēma, un mēs redzam, ka ir ļoti daudz precedentu, kad šie lēmumi ir mainījušies kardināli," norādīja Šuplinska.
KONTEKSTS:
10. februārī tiesa apmierināja Muižnieka pieteikumu un atzina par prettiesisku, kā arī atcēla Ministru kabineta pērnā gada augusta rīkojumu, ar kuru valdība pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Septembra beigās Administratīvā rajona tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo MK lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju atzīts Muižnieks.
Valdība pārsūdzēja tiesas pagaidu noregulējumu LU rektora jautājumā. Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Saistībā ar šo tiesas lēmumu LU rektora amatā no 1. decembra sāka strādāt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube.
LU strīdā ar IZM par augstskolas rektora vēlēšanu iznākumu piedāvājusi valdībai noslēgt mierizlīgumu. Savukārt IZM kā mierizlīgumu vēlas, lai tiktu rīkotas jaunas vēlēšanas. IZM pauda gatavību virzīt izmaiņas Augstskolu likumā, lai ļautu šajās vēlēšanās piedalīties arī Muižniekam.
