Skatot kopumā deviņu neatkarīgo iestāžu pieprasījumus par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu 2021. gada budžetā, tie visi ir atbalstīti ar "nelielu korekciju" attiecībā uz attīstībai paredzētajām naudām. Tā kā valsts nākamā gada budžets būs ar gandrīz 1,2 miljardu eiro deficītu, kas būs 3,9% no valsts iekšzemes kopprodukta, "attīstības jautājumi ir jāatliek uz nākamajiem gadiem", klāstīja finanšu ministrs.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka valdība apņēmusies turpināt iesākto kursu, lai sabiedriskie mediji 2021. gadā izietu no reklāmas tirgus.
Tam, pēc Ministru prezidenta sacītā, plānoti prāvi līdzekļi.
Valdība sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un portāla LSM.lv – iziešanai no reklāmas tirgus 2021. gadā plāno piešķirt NEPLP prasītos 8,3 miljonus eiro. Savukārt satura ražošanai komercmedijiem plānots pusmiljons eiro. Samērā lielas summas paredzētas arī Tieslietu ministrijai, lai turpinātu izlīdzināt algas tieslietu sistēmā. Vairāk nekā divi miljoni eiro plānoti prokuratūrai, piebilda Reirs.
Pie 2021. gada valsts budžeta projekta vēl tiek strādāts, tas vēl ir jāakceptē valdībā, un gala vārdu par to teiks Saeima.
KONTEKSTS:
Mediju nozarē sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir jau gadiem apspriests jautājums. To atbalsta gan LTV un Latvijas Radio vadība, gan komerciālie mediji, gan nozari pārraugošā Kultūras ministrija un NEPLP.
Saeima 2018. gada jūnijā otrajā – galīgajā – lasījumā vienbalsīgi atbalstīja steidzamības kārtā skatītos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, kas tostarp paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021. gada. Tiesa, tas notiks tikai tad, ja tam valsts budžetā būs paredzēts vajadzīgais finansējums.
Sabiedriskie mediji finansējumu plāno novirzīt gan jaunam saturam, gan nodokļu un autortiesību maksājumiem, gan investīcijām un ēku uzturēšanai, ko iepriekš sedza no reklāmas ieņēmumiem.
