ĪSUMĀ:
- Valdība atbalsta veidot augstskolu padomes.
- Augstskolas iedalīs universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās.
- Universitātē paredzēs 4000 studējošo, bet kritēriju nepiemēros, ja iestādei būs labi zinātniskie sasniegumi.
- Rektora amata kandidātus izraudzīsies augstskolas padome, bet ievēlēs senāts.
- Paredzēts likvidēt Augstākās izglītības padomi.
- Vairākas organizācijas - gan augstskolu un zinātnes, gan biznesa - iebilst pret izmaiņām un sauc tās par sasteigtām.
- Organizācijas bažījas, ka augstskolas pakļaus ministrijas un politiķu ietekmei.
- Grozījumus vēl skatīs Saeimā.
IZM informēja, ka grozījumi paredz - visas augstskolas ir universitātes tipa institūcijas, kas īsteno pētniecībā balstītu augstāko izglītību un iedalās universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās.
Daudz diskutētais jautājums par studentu skaitu un universitātes statusu likumprojektā noformulēts tā, ka universitātē ir ne mazāk kā 4000 studējošo, bet studentu skaitu kā kritēriju nepiemēro, ja universitātei ir labi zinātniskie sasniegumi.
Paredzēts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, izveidojot augstskolu padomes, kuru uzdevums ir, stiprinot augstskolu autonomiju, atvērtību un visu procesu caurspīdīgumu, virzīt augstskolu stratēģisko attīstību, kamēr senāta uzdevums – risināt zinātnes un izglītības jautājumus, nodrošinot akadēmisko brīvību un akadēmiskā personāla ekselenci.
“Augstskolu likuma grozījumi ir pirmais solis augstskolu pārvaldības reformā, tai pašā laikā ir vitāli svarīgi spert arī nākamos, pārveidojot akadēmiskā personāla slodzes veidošanās principus, pilnveidot karjeras un izaugsmes sistēmu, paredzot, ka docētājs augstskolā ir studiju, zinātniskā un „trešās misijas” darba veicējs,” par likumprojektu stāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Grozot Augstskolu likumu, tiek mainītas arī normas, kas skar rektora amata pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī rektora amatā iecelšanas un atcelšanas kārtību.
Paredzēts, ka rektora amata pretendentus atklātā starptautiskā konkursā izraudzīsies augstskolas padome, bet ievēlēs senāts.
Savukārt rektora atcelšanu varēs ierosināt gan augstskolas padome, senāts, gan attiecīgās nozares ministrija, gan IZM, bet ierosinājuma pamatotība tiks izvērtēta Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
Likuma grozījumi paredz arī Augstākās izglītības padomes darbības izbeigšanu, funkcijas sadalot starp Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru un Latvijas Zinātnes padomi.
Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, IZM par mēnesi pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu grozījumiem Augstskolu likumā. IZM saņēma priekšlikumus no Rektoru padomes, Jauno Zinātnieku apvienības, augstskolām un citām nozares organizācijām. Tai pašā laikā izmaiņas nozarē ir rosinātas jau vairāk nekā 10 gadu garumā, bet esošais Augstskolu likums darbojas kopš 1995. gada decembra. Konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu valdība apstiprināja 2020. gada 19. februārī, paredzot kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem.
Valdība nolēma abus otrdien atbalstītos likumprojektus iesniegt Saeimā tālākai diskusijai un pieņemšanai.
Izmaiņas sauc par sasteigtām un nedemokrātiskām
Rektoru padome un citas organizācijas nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un 13. Saeimas deputātiem, aicinot neatbalstīt "IZM piedāvāto juridiski nekorekto projektu, kas būtiski ierobežo augstskolu autonomiju, valsts augstskolās ieviešot politizētu, tiešu ministrijas pārvaldības sistēmu, tādējādi radot nopietnus draudus visas nozares pilnvērtīgai un ilgtspējīgai attīstībai".
Vēstulē teikts, ka likumprojekts virzīts ārkārtējās situācijas laikā, Covid-19 radīto sarežģīto faktisko un tiesisko apstākļu aizsegā, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās saskaņošanas procedūras un izvairoties no demokrātiskā valstī pašsaprotamā varas dialoga ar sabiedrību.
"IZM nav ņēmusi vērā daudzu jo daudzu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo un sadarbības partneru viedokļus, apsvērumus un priekšlikumus, kas balstās uz pozitīvo pieredzi un praksi, dodot priekšroku apšaubāmiem un līdz galam nepārdomātiem risinājumiem.
Nedemokrātiskā procedūrā ministrija ir radījusi likumprojektu, kas – tā vietā lai veicinātu sabiedrības iesaisti augstskolu pārvaldībā – augstskolās notiekošos procesus pakļauj ministrijas ierēdņu un politiķu tiešai kontrolei,
būtiski ierobežojot augstskolas personāla (studentu, vispārējā un akadēmiskā) spēju ietekmēt un lemt par savu un augstskolas nākotni," norādīts vēstulē.
Tās autori aicina Saeimu nodrošināt diskusijas, kurās nozares organizācijas var paust savu viedokli par likumprojektu, kas skar vairākus desmitus tūkstošus valsts augstskolu studentu un docētāju.
"Aicinām Valsts prezidentu un Saeimas deputātus pielikt visas pūles, lai tiktu izstrādāts tāds augstākās izglītības pārvaldības modelis, kas ir sabiedrības interesēs un patiesi veicina izcilas augstākās izglītības sistēmas izveidi, kas, savukārt, sekmētu zinātnes, inovāciju un tautsaimniecības attīstību," teikts vēstulē.
To parakstījuši pārstāvji no šādām organizācijām:
- Rektoru padome,
- Augstākās izglītības padome,
- Latvijas Augstskolu profesoru asociācija,
- Latvijas Darba devēju konfederācija,
- Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība,
- Latvijas Koledžu asociācija,
- Latvijas Lielo pilsētu asociācija,
- Latvijas Studentu apvienība,
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera,
- Latvijas Universitāšu asociācija,
- Latvijas Zinātnieku savienība,
- Latvijas Zinātņu akadēmija,
- Neatkarīgā izglītības un zinātnes apvienība,
- Nodibinājums “Augstākās izglītības kvalitātes centrs”,
- Privāto augstskolu asociācija.
Šuplinska Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka izmaiņas paredzēs sistēmisku attīstību. Pēc viņas teiktā, augstākās izglītības organizācijas ir kā politiskās partijas - sola, bet, kad kaut kas ir jādara, tad iestājas pret, negribot, lai kaut kas mainās.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs uzskata, ka IZM piedāvātās izmaiņas ir pareizs virziens, virzoties uz Eiropas augstskolām līdzīgāku pārvaldību ar profesionālās padomēm. Vienlaikus Grafs uzskata, ka grozījumi vēl ir ļoti "zaļi". "Ir nepieciešams rūpīgi izspēlēt katru punktu praksi, jo ir tādi jautājumi, uz kuriem atbilžu vēl nav. Piemēram, kas notiek, ja ministrija nepiekrīt augstskolas padomes piedāvātajai stratēģijai," stāstīja speciālists.
Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra iebilda Grafam, norādot, ka arī Latvijā jau augstskolās tiek iesaistīti "ārējie spēlētāji". Tāpat arī augstskolas neiebilst pret padomēm, bet vēlas, lai tās apstiprinātu pati augstskola.
Vētra uzskata, ka reformas būtība nav pārdomāta. Nav pētīts, "kā tas vispār ietekmēs jomu, kam ir noteikta loma sabiedrības un valsts attīstībā".
KONTEKSTS:
Augstskolu likuma grozījumu projektu izstrādāja IZM sadarbībā ar citu nozaru ministrijām, Pārresoru koordinācijas centru un nozares pārstāvjiem. Tā paredzēts iedzīvināt konceptuālajā ziņojumā par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu paredzētos risinājumus. Ministrijā uzskata, ka reforma veicinās izcilību un caurskatāmību augstākās izglītības jomā.
Jaunie zinātnieki mudinājuši no reformas neatteikties. Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā jau iepriekš rosinājusi mainīt Latvijas augstskolu pārvaldības modeli, lai augstskolu stratēģiskajā vadībā iesaistītu ekspertus ar starptautisku pieredzi, darba devēju pārstāvjus, kā arī augstskolu absolventus.
