Panorāma

Gāzes termināļa projektus vērtēs līdz rudenim

Panorāma

Panorāma

Atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā

Valdība atbalsta pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā līdz 2025. gadam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 4 mēnešiem.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē līdz 2025. gadam, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. Gala lēmums par valdībā atbalstītajām likumu izmaiņām būs jāpieņem Saeimai.

Valdība otrdien atbalstīja divus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātus likumprojektus, ar kuriem paredzēta izglītības procesa īstenošana tikai valsts valodā. 

Kā skaidro IZM, līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka,

sākot ar 2023. gada 1. septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

IZM norāda, ka pirmsskolas izglītības iestādes īstenos vispārējās pirmsskolas izglītības programmas un speciālās pirmsskolas izglītības programmas, veicinot bērna vispusīgu attīstību un veselības nostiprināšanu, kā arī nodrošinot galveno pirmsskolas izglītības mērķi – sagatavošanos pamatizglītības ieguvei.

Ar 2023. gada 1. septembri paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma.

Mazākumtautību izglītojamiem tiek nodrošinātas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros.

Likumprojektā paredzētais regulējums nosaka, ka arī turpmāk pamatizglītības pakāpē mācību process notiks valsts valodā, pakāpeniski ieviešot valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē.

Sākot ar 2023. gada 1. septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasei, no 2024. gada 1. septembra – 2., 5. un 8. klasei un no 2025. gada – 3., 6. un 9. klasei.

Likumprojektā noteikts, ka pamatizglītības pakāpes mazākumtautību izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespēju finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības.

Papildu risinājuma nodrošināšanai tiek atbalstīti nepieciešamie atbalsta mehānismi, kā piemēram, mācību līdzekļu nodrošināšana, pedagogu valodas mācību kursu organizēšana un atbalsta sniegšana pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē.

Savukārt profesionālās izglītības iestādēs mācību valodas loks tiks sašaurināts līdz citām Eiropas Savienības valstu valodām

Valsts valodas prasība arī pedagogam

Papildus likumprojekts nosaka nepieciešamību pēc grozījumiem Izglītības likumā, nosakot ierobežojumus ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu personai, kura neprot un līdz ar to nav spējīga lietot valsts valodu C līmeņa pirmajā pakāpē.

Likumprojekts paredz, ka izglītības iestādes vadītāja un pedagoga valsts valodas lietošanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā jākonstatē Valsts valodas centra amatpersonām. Valsts valodas centra amatpersonas, saņemot informāciju par iespējamo izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas lietošanas neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajam profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajam apjomam, veiks konkrētā nodarbinātā valsts valodas lietojuma pārbaudi mutvārdos.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") norādīja: "Tiek pilnveidots regulējums (..), lai izvairītos no gadījumiem, kad izglītības iestādē strādā cilvēks, kurš nepārzina valsts valodu vai to nelieto. Mēs arī esam paredzējuši atbalsta pasākumus pedagagogiem 2022./2023. gadā, piedāvājot pirmskolas pedagogiem latviešu valodas un metodikas pilnveides kombinētos kursus, tieši tāpat arī vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem tālākizglītības kursus, pieredzes apmaiņas pasākumus. Būs arī atbalsta pasākumi skolēniem 1. līdz 6. klašu vecuma posmā neviendabīgas lingvistiskās vides negatīvās ietekmes mazināšanai. Protams, arī tiks nomainīti mācību līdzekļi, īpašs atbalsts paredzēts skolēniem speciālās izglītības programmās."

IZM norāda, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.

Tikmēr kultūrpētnieks Deniss Hanovs kritizēja valdību par novēlotu lēmumu šajā jautājumā: “Mēs esam ļoti lēni īstenojuši to, kas varētu saliedēt Latvijas sabiedrību. Daudzās Eiropas valstīs valsts skolās vai pašvaldību skolās viss notiek tikai valsts valodā, bet ir ļoti daudzi mehānismi, kā atbalstīt mazākumtautību kultūru, valodu, vēsturi. Mūsu gadījumā uz tās reformas  parazitēja radikāļi, populisti, un beidzot 2025. gadā šis temats būs pagātnē. Apsveicu ar ļoti novēloto reformu.”

KONTEKSTS:

Koalīcija iepriekš bija vienojusies, lai noturētu un stiprinātu sabiedrības saliedētību un pārstātu izglītības sistēmā bērnus un jauniešus dalīt pēc viņu dzimtās valodas, par pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā sešu gadu laikā. Vēlāk Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka drīzumā plāno pabeigt darbu pie grozījumiem par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā trīs gadu laikā

Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. līdz 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti