Valdība un arodbiedrība vienojās, ka vēl būs papildus jāparedz sociālās garantijas skolotajiem, kuri skolu tīkla optimizācijas dēļ zaudēs darbu, ka arī būs vienošanās par konkrētu algu palielināšanas grafiku.
“Šie ir noteikumi, pirmais solis, lai mēs ietu uz augstākām kvalitātes prasībām, tīkla optimizēšanu un ilgtspējīgu modeli,” sacīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai papildu šogad nepieciešami vēl 9 miljoni eiro, 2017.gadā 47,188 miljoni eiro, 2018.gadā 52,489 miljoni eiro un 2019.gadā 56,140 miljoni eiro. Daļu naudas – 15,66 miljonus eiro katru gadu Izglītības ministrija pārdalīs no citām savām programmām, bet budžetā būs jāatrod papildu 2017.gadā 4,521 miljonus eiro, 2018.gadā – 9,823 miljonus eiro, 2019.gadā – 13,473 miljonus eiro.
Noteikumi paredz, ka vispārējo skolu pedagogiem minimālā likme par slodzi no 1.septembra pieaugs no 420 līdz 680 eiro mēnesī. Līdz šim skolu pedagogiem viena likme bija 21 astronomiskā stunda nedēļā, par kuru minimālais mēneša atalgojums bija 420 eiro. No 1.septembra viena likme aug līdz 30 stundām nedēļā, bet minimālais atalgojums – līdz 680 eiro mēnesī.
Salīdzinot veco un jauno atalgojumu par 30 stundu darbu, redzams, ka pašlaik skolotājs par šādu darba stundu skaitu nedēļā saņem 588 eiro mēnesī, jaunajā modelī – 680. Tātad par nepilniem simt eiro vairāk. Pie šiem 680 eiro gan vēl var nākt klāt kādas piemaksas no motivācijas fonda, taču tas būs skolas direktora ziņā.
Bez diskusijām neiztiek
Uzklausot gan arodbiedrības uzdotus jautājumus un vēlmes precizēt algu palielināšanas grafiku visiem pedagogiem, gan pašvaldību bažas par mazo skolu nākotni un nepieciešamību atrast papildu finansējumu vietvaras budžetos, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis emocionāli piedāvāja “varbūt atsaukt noteikumus”.
“56 miljoni eiro nozarei nāk klāt, bet visiem slikti, pašvaldībām slikti, bērniem slikti, kvalitātei slikti.. Nu, tad nav ko!” iesaucās ministrs.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norādīja, ka “mēs diskutējam par ideālo modeli, bet mums nav ideālas situācijas Latvijā”, un diskutēt var vēl ilgi, bet svarīgi ir sākt īstenot reformu.
Pēc ilgām diskusijām valdība noteikumus atbalstīja. Noteikumi paredz, ka katra skolotāja atalgojums būs tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem. Pašvaldībām ir jāveido tāds skolu tīkls, kas ir atbilstošs reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem.
Pašvaldībām ļaus ieviest jaunā modeļa nosacījumus pakāpeniski, gan izmantojot iespēju pārdalīt finansējumu starp skolām, gan saglabājot apvienotās klases 7.-9. klašu posmā, gan patstāvīgi nosakot atbalsta personāla finansējuma sadali. Tāpat pašvaldības varēs turpināt no valsts pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apmaksāt lielāku pedagoģisko likmju skaitu, nekā tas ir noteikts valsts apstiprinātās mērķdotācijas ietvaros, taču šādi pašvaldību lēmumi var ietekmēt reālo skolotāja atalgojumu, jo lielāks likmju skaits var samazināt konkrētā pedagoga algu.
Ministrs uzsver, ka virzītās pārmaiņas ir jāskata izglītības sistēmas reformu kopainā. Šis solis ir sākums, lai turpinātu pārmaiņu ieviešanu izglītības sistēmā.
“Aicinu būt arī reālistiem un raudzīties ar izpratni, jo reformu ieviešana un mērķu sasniegšana prasīs gadus. Lai Somija sasniegtu savu augsto izglītības kvalitātes līmeni, bija jāpaiet vairākiem gadu desmitiem, un reformas turpinās joprojām. Esmu pārliecināts: ja spēsim konsekventi īstenot vajadzīgās pārmaiņas, pirmos rezultātus sajutīsim jau tuvāko gadu laikā. Lai panāktu kvalitatīvas pārmaiņas izglītībā, to īstenošanā ir jāiesaistās plašai sabiedrībai - valstij, pašvaldībām, vecākiem, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Lai sasniegtu pozitīvas pārmaiņas ir jārēķinās arī ar lēmumiem, kurus dažkārt ir smagi pieņemt,” atzīst izglītības un zinātnes ministrs.
Atalgojuma izmaiņas
No 2016.gada 1.septembra atalgojums tiks palielināts vispārējās izglītības pedagogiem 1.-12. klašu posmā, nosakot minimālo darba samaksas apmēru 680 eiro par likmi, kas būs 30 astronomiskās stundas. Līdz šim bija spēkā minimālā darba samaksa par likmi, kura bija noteikta 21 kontaktstunda, 420 eiro apmērā. Izlīdzinot slodzes aprēķinu, līdz šim minimālā darba samaksa veidoja 588 eiro.
Apstiprinātais pedagogu darba samaksas modelis papildus paredz 13,5% īpašam pedagogu darba samaksas fondam, no kura skolas direktoram būs iespējas veikt piemaksas par papildus darbu un izcilību. Darba samaksu skolā veidos trīs finanšu avoti: pedagoga algas likme, atbalsta personāla fons (18%) un pedagogu darba samaksas fonds (13,5%).
No 1.septembra atalgojums tiks palielināts arī 5.-6. gadīgo pirmsskolas pedagogiem. Lai arī sākotnēji, IZM bija plānojusi noteikt algas likmi līdzvērtīgu vispārējās izglītības pedagogiem 680 eiro apmērā, tomēr ņemot vērā pašvaldību finansiālās iespējas nodrošināt atbilstošu atalgojumu pārējiem pirmsskolas pedagogiem, kas ir pašvaldību kompetencē, apstiprinātie noteikumi paredz pakāpenisku algu pieaugumu, nosakot, ka no 1.septembra tā ir 620 eiro un no 2017. gada 1.septembra 680 eiro.
Taču valsts atvēl naudu 5 – 6 gadus veco bērnu pedagogu algām, bet jaunāko bērnu pedagogu algas maksā pašvaldības. Izglītības ministrija piedāvāja, ka vispirms pašvaldības palielina algas līdz 560 eiro, attiecīgi palielinot slodzi no 30 līdz 40 stundām. Pašvaldībām piedāvāts divu gadu pārejas laiks pārejai uz 680 eiro par likmi.
Uz pārejas periodu uzstājušas vairākas trūcīgās pašvaldības, tikmēr pedagogu arodbiedrība ir saniknota. “Tas ir tāds zināms šantāžas elements, pēkšņi, negaidīti. –Pirmsskolas pedagogu dēļ jūs apdraudat visus pārējos ieguvējus! – To visu mēs ļoti labi saprotam, un tādēļ arī nosodām šādu nozares ministra rīcību, jo galu galā viņi ir šī dokumenta projekta izstrādātāji.”
Kā reaģēt, arodbiedrība nākamnedēļ lems ārkārtas valdes sēdē. Tikmēr premjers Māris Kučinskis pats neatklāj un arī izglītības ministram lūdzis neizpaust, kuras pašvaldības uzstājušas uz šīm izmaiņām. Šadurskis pauda cerību, ka pašvaldības tomēr spēs mobilizēt budžetus, īpaši, ņemot vērā, ka nākamais ir pašvaldību gadu. Par šī jautājuma galīgo formulējumu valdība lems nākamnedēļ.
"Protams, tas vai cits koeficients, tas vai cits nosacījums var tikt koriģēts. Mēs esam ieviesuši virkni pārejas nosacījumu, kas pašvaldībām un izglītības iestādēm ļaus saprātīgā veidā adaptēties jaunajam modelim. Mēs esam šodien izdarījuši milzīgi lielu soli mūsu izglītības sistēmas kvalitātē," sacīja Šadurskis.
Atalgojums tiks palielināts arī atbalsta personālam: psihologiem, bibliotekāriem, logopēdiem, karjeras konsultantiem un speciālajiem pedagogiem. Tāpat jaunais atalgojuma modelis paredz darba samaksas palielinājumu skolas administrācijai, direktoram un direktora vietniekam.
No 2017. gada 1.janvāra veicot finansējuma pārdali IZM budžeta ietvaros, tiks novirzīti 16 miljoni eiro profesionālās ievirzes, profesionālās izglītības, kā arī augstskolu akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanai.
Noteikumi paredz arī precizēt pedagogu slodzes
Slodzi plāno izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā arī izglītojamo skaitu un mācību priekšmetu. Piemēri:
Matemātikas skolotājs – vada 21 stundu nelielās klasēs, tarificē 24 stundas nedēļā. Ja audzina klasi, tarificē 26 stundas.
Matemātikas skolotājs – vada 21 stundu lielās klasēs, tarificē 30 stundas nedēļā. Ja audzina klasi, tarificē 36 stundas.
Mūzikas skolotājs – vada 21 stundu lielās klasēs, tarificē 27 stundas nedēļā. Ja audzina klasi, tarificē 33 stundas.
Latviešu valodas skolotājs – vada 16 stundu lielās klasēs, audzina klasi un kopumā tarificē 29 stundas nedēļā, un vēl 3 stundas par darbu ar reimigrējošiem izglītojamiem. Kopumā tiek tarificētas 32 darba stundas jeb 1,06 likmes.
avots: Noteikumu anotācija, IZM
Jaunais modelis paredz, ka pedagoga vienai mēneša darba algas likmei atbilst 30 stundas nedēļā - mācību stundas un to sagatavošana, rakstu darbu labošana, konsultācijas un individuālais darbs ar izglītojamajiem, kā arī klases audzināšana, metodiskais darbs izglītības iestādē, projektu vadība un cits. Profesionālās izglītības iestādēs pedagoga darba slodzē iekļauta arī izglītojamo prakšu, patstāvīgā darba un eksāmenu vadīšana. Profesionālās ievirzes izglītības skolotājiem darba slodzē ietilpst 28 nodarbību stundas un pārējie pienākumi, kas nodrošina mācību procesa norisi. Pirmsskolas izglītības iestādes pedagoga vienai mēneša darba algas likmei atbilst 40 darba stundas nedēļā, iekļaujot pedagoga slodzē 36 darba stundas ar izglītojamiem un 4 darba stundas nedēļā mācību nodarbību sagatavošanai.
Teritoriālie skolēnu/skolotāju attiecības koeficienti
Taisnīga finansējuma sadale ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, ko risina IZM sagatavotais pedagogu darba samaksas modelis, izlīdzinot milzīgo plaisu atalgojuma disproporcijā. Taisnīguma principi ir iekļauti arī jaunā, realitātei atbilstoša skolēnu/skolotāju proporcijas noteikšanai teritoriālajā dalījumā. Pašlaik ir spēkā administratīvi teritoriālais dalījums divās grupās, republikas pilsētās un novados, kas nespēj nodrošināt nedz taisnīgus principus, nedz atbilst reālajai situācijai.
Ņemot vērā iedzīvotāju disproporciju un attiecīgi arī skolēnu blīvumu dažādos novados, turpmāk IZM piedāvā noteikt plašāku dalījumu septiņās grupās. Lauku novados un mazāk apdzīvotos novados skolēnu/skolotāju attiecība tiks noteikta proporcionāli zemāka, nekā pilsētās un blīvi apdzīvotos novados. Savukārt pašvaldībās ar augstu iedzīvotāju blīvumu proporcija tiek noteikta augstāka.
Pedagogu darba samaksas valsts mērķdotācijas izmaiņas pašvaldībām
Pedagogu atalgojuma mērķdotācijas apjoms pieaugs vairāk nekā 105 Latvijas pašvaldībās. Lielākais mērķdotācijas pieaugums būs šādās pašvaldībās: Priekuļu novadā (+20,9%), Sējas novadā (+20,6%), Durbes novadā (20,1%), Viesītes novadā (19,9%), Skrīveru novadā (+19,8%), Ropažu novadā (+19,6%), Skrundas novadā (+19,3%), Dundagas novadā (+19,1%), Lielvārdes novadā (+19,1%) un Ozolnieku novadā (+19%). Mērķdotācijas pieaugums virs 15% būs 49 novadiem, kas ir 41% no Latvijas pašvaldībām. Pieaugums no 10% līdz 15% būs 25 novadiem vai 21% pašvaldību. No pieciem līdz desmit procentiem mērķdotācija pieaugs 20 novadiem vai 17% pašvaldību. Līdz pieciem procentiem mērķdotācija pieaugs 11 novadiem (9% pašvaldības).
Viens no svarīgākajiem modeļa uzdevumiem ir nodrošināt izglītības pieejamību, īpaši lauku novados. Bērniem, kuri mācās sākumskolā no 1. līdz 6.klasei, modelis paredz, ka skola būs pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Kas attiecas uz izglītības posmu no 7. līdz 12. klasei, tad modelis paredz pašvaldībām finansiāli motivējošu mehānismu, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības prasībām atbilstošu, skolu tīkla attīstībai.
Neskaidrība ar sociālajām garantijām
Latvijas Pašvaldību savienību un arodbiedrību bažīgas dara arī aprēķini, kas liecina, ka reformas rezultātā pedagogu likmju skaits saruks par aptuveni ceturto daļu, bet pagaidām nav zināms, no kādiem līdzekļiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas tiem pedagogiem, kas reformas rezultātā zaudēs darbu.
Uz to valdības sēdē uzmanību vērsa Latvijas Pašvaldību savienību pārstāvošā Ināra Dundure: “Pieredze rāda, ka IZM izpratnē iekšējie resursi ir finansējuma pārlikšana no valsts budžeta uz pašvaldību budžetiem. Apzināmies, ka mums sistēmā, ieviešot šos jaunos noteikumus, būs pedagogu pārpalikums, vienkāršoti izsakoties. Mums jānodrošina sociālais spilvens, kas arī tika solīts. Lūdzu protokollēmumā ierakstīt – sociālā spilvena atbalstīšanai ir jāpievieno sociālā spilvena programmas izstrādes uzdevums vairākiem gadiem, nosakot izpildes termiņus un atbildīgās ministrijas.”
