Ministru prezidents informēja, ka jau notiekot darbs Operatīvās vadības grupā. Šobrīd, pēc premjera teiktā, ir svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus un noteikt, kas vairs nav nepieciešami un ir atceļami.
Vienlaikus Kariņš atzīmēja, ka jebkādām izmaiņām attiecībā uz Covid-19 drošības pasākumiem jāiet kopsolī ar Covid-19 izplatību un hospitalizāciju. Pašreiz Covid-19 izplatība Latvijā ir augsta, taču slimnīcu noslodze nav tik liela kā pērn rudenī, un tas paver iespēju domāt par kādu Covid-19 ierobežojumu atcelšanu.
"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās,"
norādīja premjers. "Nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā bija pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji."
Vienlaikus premjers atzina, ka viņam piektdien, 4. februārī, plānota tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas premjerministrēm, lai arī pārrunātu iespēju visās Baltijas valstīs saskaņot epidemioloģiskās drošības prasības pēc februāra beigām. Tikmēr Lietuvā jau šonedēļ plāno lemt par nacionālā Covid-19 sertifikāta jeb "Iespēju pases" darbības apturēšanu.
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāts Jānis Dombrava pēc koalīcijas sēdes atzina, ka saslimstība ar Covid-19 visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīga, līdz ar to būtu loģiski, ja arī epidemioloģiskās drošības prasības šajās valstīs būtu līdzīgas.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) atzīmēja, ka šobrīd iespējams diezgan operatīvi pārskatīt ierobežojumus, kas attiecas uz Covid-19 sertifikātu izmantošanu, testēšanas režīmu un to, kā rīkoties tiem, kas noteiktas kā kontaktpersonas.
Valdību veidojošās partijas vienojušās nedēļas laikā rast risinājumu, ko varētu pārrunāt nākamajā koalīcijas sēdē pirmdien, 7. februārī.
Gan no opozīcijas, gan koalīcijas politiķiem skan aicinājumi atcelt vai vismaz būtiski pārskatīt Covid-19 sertifikātu regulējumu. Šādu spriedumu pamatā ir doma, ka saslimstība ar Covid-19 ir vienlīdz augsta gan vakcinēto, gan nevakcinēto iedzīvotāju vidū. Tāpēc Covid-19 sertifikāti vismaz Latvijā sevi ir izsmēluši, uzskata opozīcijā esošās Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts Edgars Tavars.
"Atrodoties, strādājot vai uzturoties šajā zaļajā režīmā, rodas viltus sajūta, ka esmu pasargāts. Lai gan pēc ikdienišķās statistikas, ko mums katru dienu publicē SPKC, mēs katru dienu redzam, ka ļoti līdzīgi inficējas gan vakcinētie, gan nevakcinētie. Ar sertifikātu vai bez sertifikāta," vērtēja Tavars.
Līdzīgās domās ir Saeimas deputāts Dombrava. Deputāts pastāstīja, ka saskaņā ar zinātniskiem datiem ar Covid-19 saslimušo skaits ir milzīgs, bet hospitalizēto skaits – salīdzinoši neliels.
"Faktiski ir pazudusi kaut kādā ziņā šī atšķirība starp "zaļo" un "sarkano" režīmu. Tad ir jautājums: vai mums ir vērts uzturēt pietiekami sarežģītu sistēmu daudziem komersantiem vai tomēr ir jāiet tādā atvieglojumu ceļā un jāpadara tā sistēma daudz caurskatāmāka," sprieda NA deputāts.
Par Covid-19 sertifikātu iespējamu atcelšanu tuvākajā laikā ir skeptisks epidemiologs Ņikita Trojanskis.
"Visticamāk, tikai šonedēļ mēs pa īstam redzēsim, kā pieaug hospitalizācija, jo senioru vidū infekcija tikai ir sākusi izplatīties. Tāpēc, es domāju, ka tagad noteikti nav tas laiks, kad pakļaut sabiedrību arvien lielākam izplatības riskam un veicināt infekciju, it īpaši grupās ar vislielāko hospitalizācijas risku," norādīja Trojanskis.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
