Premjeru Valdi Dombrovski neapmierināja, ka IeM nav sagatavojusi iepriekš valdības sēdē noteiktos precizējumus, tādēļ peļņas un budžeta sadale netika apstiprināta. Valdība 6.jūnijā noteica, ka Satiksmes ministrijai (SM) kopīgi ar IeM mēneša laikā jāsagatavo grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nosakot CSDD kompetenci iegādāties fotoradarus un nodrošināt to darbību, kā arī pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju tie jāiesniedz Saeimas tautsaimniecības komisijai. Tāpat SM mēneša laikā bija jāsagatavo projekts, paredzot CSDD daļu peļņas novirzīt fotoradaru iegādei un darbības sākšanai.
Dombrovskis IeM arī uzdeva veikt papildu analīzi par to, kādi fotoradari Latvijā ir nepieciešami.
"Es aicinu Iekšlietu ministriju veikt papildu analīzi un noskaidrot, kādi tieši fotoradari mums ir nepieciešami, noskaidrot, kā tie darbojas, salīdzināt izmaksas, lai mums būtu lielāka skaidrība, ko tad mēs galu galā grasāmies ieviest," teica premjers.
IeM pārstāvji norādīja, ka galvenais ir projektu virzīt tālāk, par atbildīgo par fotoradariem nosakot CSDD.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka šogad izvēlēts lētākais radaru apkalpošanas variants.
"Mēs izvēlējāmies pēc iespējas lētākas radara apkalpošanas iespējas, jo vairs nebūs jāstāv nevienam tam klāt," sacīja Matīss. Radarus uzstādīšot pietiekami lielā augstumā, lai tiem ziemā netraucētu sniegs vai pavasarī – dubļi.
„Ja likuma grozījumi Saeimā virzīsies veiksmīgi un ātri, tad, protams, tiks veikts iepirkums un uz nākamā gada vidu vai otrajā pusē radari parādīsies. Ja būs kaut kādas aizķeršanās un diskusijas, tad, protams, šis process var ievilkties un, iespējams, arī nebūt. Bet mēs ceram, ka šis jautājums ir pietiekami izdiskutēts un radari būs. Es nedomāju, ka tā ir liela problēma, bet nu – nākamā gada otrā puse ir ātrākais, kad šie radari varētu parādīties,” teica Matīss.
„Jāsaprot, kas ir sabiedrībai svarīgākais - kapitālsabiedrību reforma, elektroenerģijas cena...Šinī brīdī jāskatās, cik daudz laika mums ir. Bet, ja mēs runājam par to, vai ir politiska vēlme stiept garumā? Nu, nē. Tas vienkārši jāizlemj,” saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone – Godmane.
Savukārt par CSDD peļņas un budžeta sadali lems pēc tam, kad Saeimā būs pieņemti grozījumi likumā.
Pašreizējie plāni paredz iegādāties 20 fotoradarus ik gadu līdz pat 2017. gadam. Pirmajā gadā no fotoradaru darbības varētu iekasēt ap 800 000 latu, bet sākot no 2018, kad strādātu jau visi plānotie radari - vairāk nekā 11 miljonus. Par to kādi radari tiks pirkti, vēl notikšot diskusijas.
Saskaņā ar ziņojumu Finanšu ministrijai (FM) jāparedz valsts pamatbudžetā iemaksājamo ieņēmumu no fotoradaru naudas sodiem prognoze. No ziņojuma izriet, ka 2014.gadā valsts plāno iekasēt 810 000 latu, 2015.gadā - 3 834 000 latu, 2016.gadā - 7 236 000 latu, 2017.gadā - 9 396 000 latu, bet 2018.gadā - 11 124 000 latu par fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem.
FM arī IeM budžetā būs jāparedz papildu resursi izdevumu segšanai. 2014.gadā tie būtu 442 945 lati, tajā skaitā 136 385 lati - Valsts policijas izdevumu segšanai un 306 560 lati - samaksas veikšanai CSDD par pakalpojumu sniegšanu. Laika gaitā summa augtu, un 2018.gadā šim mērķim abām iestādēm būs nepieciešami 2 549 798 lati.
Jau vēstīts, ka ziņojumu jūnija sākumā valdības komiteja vienojās novirzīt pilnveidošanai.
Pērn, pēc pirmā fotoradaru projekta izgāšanās, valdība uzdeva IeM kopīgi ar Satiksmes ministriju izvērtēt jaunus iespējamos stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumus. Pagaidām uz ceļiem darbojas četri Valsts policijas savulaik iegādātie fotoradari.
