ĪSUMĀ:
- Kopš 9. novembra Latvijā ir spēkā ārkārtējā situācija, un to plāno pagarināt līdz 11. janvārim.
- Taču Covid-19 izplatība nerūk, tāpēc plāno papildu ierobežojumus.
- Kariņš: Jāatgriežas pie pulcēšanās principa 2x2 visā valstī.
- Sejas maskas iekštelpās būs obligātas visur, izņemot mājas.
- Palielinās Covid-19 testēšanas apjomus.
- Plāno ieviest aktīvu robežu kontroli pasažieriem.
- Jaunākajām klasēm būs par 2 nedēļām garāks ziemas brīvlaiks.
- Visa izmēra veikaliem būs vienādi noteikumi, brīvdienās nestrādās. Izņēmums - pirmās nepieciešamības preces.
- Vienādi noteikumi būs arī frizieriem un manikīra meistariem.
- Valdība varētu domāt par plašāku atbalstu strādājošajiem, kurus skar šī krīze.
- Prezidents un Saeimas spīkere pauž atbalstu premjera rosinājumiem.
Ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 11. janvārim plāno ar cerību samazināt Covid-19 izplatību. Tas nepieciešams, lai novērstu plašu, nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā, kas prasīs vēl vairāk Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību, kā arī novedīs pie nopietnām ekonomiskām grūtībām.
“Pamatprincips, uz ko mēs ejam, ir divi cilvēki, divi metri. Nekādas ciemošanās, nekādas viesošanās,” sacīja Kariņš.
Tāpat plāno noteikt, ka sejas maskas jāvalkā visur iekštelpās, tostarp darbavietās, izņemot mājās.
Plāno ieviest aktīvu robežu kontroli. Premjers norādīja, ka jānodrošina tas, lai preču plūsma netiktu traucēta, bet tiktu kontrolēta pasažieru plūsma uz sauszemes robežām. Tāpat jānodrošina, ka ieceļotāji šķērso robežu tikai ar aizpildītiem "Covidpass" apliecinājumiem, slēdzot robežas pārejas punktus vietās, kur to nav iespējams kontrolēt.
“Lidostā, dzelzceļā varam nodrošināt, ka visi pasažieri, kas ierodas Latvijā, aizpilda attiecīgās anketas un ir uzskaitē, ka viņi ievēro mūsu valsts noteikto karantīnas laiku. Mums ir tas pats jānodrošina uz sauszemes robežas,” sacīja Kariņš.
Politiķis norādīja uz Pasaules Veselības organizācijas pausto, ka “lielais dzinējs izplatībai ir lielais skaits nezināmo, asimptomātisko slimnieku”. Tāpēc, lai atrastu vīrusa pārnēsātājus, esot nepieciešams plašāk izvērst testēšanu.
Savukārt attiecībā uz skolu darbību premjers iecerējis par divām nedēļām garāku ziemas brīvlaiku jaunākajām klasēm, proti,
1.–4. klašu skolēni dosies brīvlaikā no 7. decembra, kas tiks pagarināts līdz nākamā gada sākumam. Līdz ar to varētu pagarināt mācību gadu šiem skolēniem.
Savukārt 5.–6. klašu skolēni varētu pāriet uz attālinātām mācībām, kuras turpinātu arī 7.–12. klašu audzēkņi.
“Šādā veidā vairs nenotiktu klātienē mācības līdz janvārim, kas iedotu skolām laiku sagatavot to, kā viņi varētu organizēt bērnu plūsmu, nodrošināt distanci, nodrošināt mazākas klases, nodrošināt telpu vēdināšanu,” sacīja Kariņš.
Atgriežoties pie mācībām klātienē skolā, no janvāra plānots ieviest jaunu būtisku nosacījumu – mutes un deguna aizsega lietošanu skolēniem, kā arī epidemioloģiskai drošībai atbilstošas telpas kvadratūra, nepieciešams izstrādāt un ieviest vēdināšanas risinājumus.
Pretēji ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (“KPV LV”) piedāvājumam ļaut tirdzniecības centru veikaliem strādāt brīvdienās un svētku dienās, premjers sacīja, ka tiem šajās dienās jāpaliek slēgtiem. Plānots, ka veikalos un tirdzniecības centros vienlaikus drīkstēs uzturēties 20% klientu no maksimālā telpu aizpildījuma. Veikali, kuru telpas apjoms nesasniedz 25 kvadrātmetrus, vienlaikus drīkstēs apkalpot tikai vienu cilvēku. Veikali aicināti noteikt senioriem drošu apmeklējumu laiku.
Turklāt vienādus noteikumus varētu piemērot visiem veikaliem neatkarīgi no tirdzniecības vietas platības, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus.
Sabiedrībā esot liela neizpratne par atšķirīgajiem noteikumiem frizieriem un manikīra meistariem. Tāpēc premjers ierosina veidot vienotu regulējumu – vai nu abi strādā, vai abi slēgti. Viņš pats sliecas, ka būtu drošāk, ja atļautu strādāt abiem, bet ar striktiem noteikumiem, jo pašlaik šī darbība esot iedzīta pagrīdē. Galvenais – vienāds regulējums, uzsvēra Kariņš.
Vienlaikus Kariņš norādīja uz jau izstrādātu atbalstu, ko iecerēts ieviest šīs nedēļas beigās: subsidētās darba vietas, subsidētie apgrozāmie līdzekļi un dīkstāves pabalsti. Valdība varētu domāt par plašāku atbalstu, un tas esot jāpiedāvā Finanšu un Ekonomikas ministrijām.
Jaunos ierobežojumus izstrādājusi ekspertu grupa Ministru prezidenta vadībā. Par tiem tiks lemts otrdien, 1. decembrī, ārkārtas Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē.
Plānu stingrāku ierobežojumu ieviešanai Covid-19 izplatības apturēšanai kā nepieciešamu vērtēja arī Levits. “Šis ir mūsu paaudzes izaicinājums,” pēc amatpersonu tikšanās teica prezidents, norādot, ka līdzšinējais kurss izrādījies nepietiekošs. Tādēļ vajadzīga jauna rīcība. Tas nozīmē, ka fizisko kontaktu kļūs mazāk, bet atbalstam jābūt tūlīt un tagad.”
“Es sagaidu, ka rīt valdībā būs vienotība par šo jautājumu, jo šis ir laiks, kad nevar spēlēties ar cilvēku dzīvībām, veselību un nākotni,” uzsvēra prezidents.
Atbalstu Kariņa priekšlikumiem par stingrākiem ierobežojošajiem pasākumiem pauda arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece, sakot, ka esošie situāciju neuzlabo. Nepieciešama arī atbalsta sistēma iedzīvotajiem, kas šīs krīzes dēļ nevar saņemt līdzšinējos ienākumus. “Visiem ierobežojumiem ir jānāk kopā roku rokā ar atbalsta un pabalstu pasākumiem.
Es saprotu, ka cilvēki šajā laikā ir noguruši, bet mums ir nepieciešama solidaritāte, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties pie ierastās dzīves,” sacīja Mūrniece.
Valsts augstāko amatpersonu preses konferences video:
KONTEKSTS:
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. novembrī, uzrunājot sabiedrību par Covid-19 izplatības situāciju Latvijā, paziņoja, ka rosinās pagarināt ārkārtas situāciju. Pašlaik ārkārtējā situācija ir izsludināta no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, un situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
