ĪSUMĀ:
- Valdība konceptuāli atbalsta mērenu Covid-19 ierobežojumu palielinājumu.
- Valdība izvēlējās nepieņemt scenāriju par pilnīgu lokdaunu.
- Ceturtdien valdība turpinās lemt par detalizētu plānu.
- Jaunie ierobežojumi vērsti uz attālinātā darba kontroli.
- Ierobežojumi paredz, ka klātienē varēs strādāt tikai ražojošie uzņēmumi.
- Paredzēts, ka jaunie ierobežojumi būs spēkā uz trīs nedēļām.
Scenārijs, kuru grupa apzīmējusi ar burtu "A", paredz, ka klātienē strādātu tikai ražojošo nozaru uzņēmumi, kam vienlaikus būtu arī stingri noteikumi. Darbs klātienē citur varētu notikt tikai ar uzņēmuma vai iestādes vadītāja atļauju, un klātienes pakalpojumi būtu tikai ar iepriekšēju pierakstu.
Attālinātajā darbā cilvēkiem piešķirtu 60 eiro, summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Lieto "Telegram"?
Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais ✍️
👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!
Scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības.
Satiksmes ministrijas otrdien valdībā prezentētais informatīvais ziņojums liecina, ka papildu sabiedriskā transporta reisu norīkošana ir ierobežota. Tādēļ valdībā norādīja, ka pasažieru skaita samazinājumu plānots panākt ar dažādiem paņēmieniem – palielināt reisu skaitu, samazināt biļešu atlaižu izmantošanu, samazināt vai atcelt maksu par pašvaldību autostāvvietām, kā arī veicināt pārvietošanos ar kājām vai velosipēdu.
Tiek plānots pievērsties mērķtiecīgai Covid-19 perēkļu identificēšanai, veicot pūļa testēšanu un mērķtiecīgu skrīningu.
Bērnudārzus paredzēts nodrošināt vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.
Ierobežojumi paredzēti trīs nedēļas, pēc kā vajadzētu redzēt uzlabojumus, norādīja Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis.
Valdība par scenārija pieņemšanu turpinās lemt ceturtdien. Nepieciešams izstrādāt jau detalizētāk valdības atbalstīto rīcības virzienu, izskatot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosināto, kā izglītības iestādes var turpināt darbu klātienē pašvaldībās ar zemāku saslimstības līmeni, atļaujot noteiktu skaitu nodarbību rīkot ārtelpā.
Līdz nākamajai nedēļai darba grupai jādefinē rādītāji, kādus sasniedzot, būtu iespējams pārvērtēt ierobežojumus un pakāpeniski tos samazināt. Tāpat jāizstrādā arī kritēriji, kā rīkoties gadījumā, ja sāksies straujš Covid-19 izplatības kāpums un nāksies reaģēt ar ļoti stingriem ierobežojumiem. Tādā gadījumā attiecīgs risinājums paredzētu, ka klātienē strādā tikai kritiski nozīmīgu pakalpojumu sniedzēji un ražošanas uzņēmumu darbinieki, izņemot tos, kuri var pienākumus veikt attālināti. Tāpat varētu tikt ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, nosakot atsevišķus iemeslus, kāpēc cilvēki drīkst doties ārpus mājsaimniecības. Veselības aprūpes sistēma tad sniegtu tikai neatliekamus veselības pakalpojumus.
Kopumā tika izstrādāti četri scenāriji, tomēr valdībai tiek piedāvāti divi – "A" un "D". "A" variants ir mērenāks, bet "D" scenārijā paredzēta maksimāla piesardzība. Variants "B" neparedz izmaiņas, bet "C" versijā notiktu ierobežojumu mīkstināšana.
Ministru vidū plašas diskusijas
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") komentēja, ka "A" redz kā vislabāko scenāriju, bet ministrijai ir idejas, kā to uzlabot. Tās ministrs plāno sagatavot uz ceturtdienu.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) norādīja, ka jau iepriekš domājis – jābūt stingrākiem ierobežojumiem uz brīdi, lai situācija ar Covid-19 normalizētos. Tādēļ vajadzētu apsvērt variantu "D", jo "A" tikai turpina nelielos ierobežojumus, kas nav palīdzējuši. Pēc visu ministriju izteikšanās un diskusijas viņš tomēr piekrita "A" scenārijam, jo atbalsta jebkuru soli pareizajā virzienā.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV” frakcija) aicināja apsvērt variantu "C", kurā tiktu mīkstināti ierobežojumi. Pēc viņa teiktā, vajadzētu turpināt to ceļu, kas tika sākts, atļaujot strādāt frizieriem. Uzņēmējiem ir vajadzīgs cerību stariņš, lai viņi varētu turpināt darbību.
Ja tiek pieņemts "A" variants, tad skaidri jāpasaka – ražojošo un eksportējošo uzņēmu darbs netiek ietekmēts, kā arī ir jārunā ar nozarēm, kā pēc trīs nedēļām atsākt darbu.
Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV" frakcija) norādīja, ka piekrīt ekonomikas ministram. Viņa gan piebilda, ka nebūs iespējams kontrolēt attālināto darbu. "A" variantu viņa atbalsta tikai tad, ja pēc trim nedēļām tas beidzas.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka gribētu variantu "C". Viņa arī aicināja apsvērt ideju skolēnu apmācību noturēt ārā, nevis telpās. Ja ierobežojumu atvieglošana nav iespējama, tad arī Šuplinska atbalsta "A" scenāriju. Ministre bija neapmierināta, ka Operatīvās vadības grupā nav skatīti Izglītības un zinātes ministrijas (IZM) priekšlikumi.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka tāpat kā decembrī netiek domāts par bērniem. Viņš skolu aizvēršanu aicināja salīdzināt ar rūpnīcu aizvēršanu. Darboties vajadzētu vismaz reģionālajam principam. Vienlaikus arī Bordāns atbalsta scenāriju "A".
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) par labāko variantu atzina "A", uzsverot, ka jānodrošina kontrole pār ieviešanu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") sacīja, ka, lai atgrieztos ātrāk pie normālas dzīves, būtu vajadzīgs "D" variants, jo jebkurš cits scenārijs to atliek. Vienlaikus politiķis saprot, ka arī sabiedrības uzticība nav pietiekama, lai veiktu tik radikālu soli. Tāpēc vajadzētu pieņemt "A" scenāriju, rēķinoties, ka, ja situācija ar Covid-19 tomēr paliek sliktāka, jāiedarbina "D" variants.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV" frakcija) norādīja, ka atbalsta mainītu "A" scenāriju. Viņš uzsvēra, ka ir par drošu, pieejamu un kontrolējamu vidi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") arī atbalsta "A" scenāriju. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nepieciešams darbs ar sabiedrību, lai tā uzticētos valdībai un ierobežojumus ievērotu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") arī atbalsta "A" variantu. Viņš gan aicināja nemēģināt pārāk šo scenāriju modificēt, citādi Operatīvās vadības grupa "uzkārsies". Iekļaujami obligāti ir IZM priekšlikumi.
Politiķis arī aicināja atgriezties pie sarunas ar sabiedrību, nevis to nepārtraukti audzināt.
Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) aicināja neveikt "A" variantā pārāk daudz izmaiņu, lai tas netuvotos "C" versijai.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") arī norādīja, ka atbalsta "A" variantu. Viņš gan uzsvēra, ka 60 eiro pabalsts tiem, kuri strādā no mājām, nav vajadzīgs. Likumā jau tagad noteikts, ka ir 30 eiro atbalsts.
KONTEKSTS:
Operatīvās vadības grupa valdībai otrdien piedāvāja divus scenārijus turpmākajai rīcībai saistībā ar Covid-19. Tie saistīti ar attālinātā darba ieviešanu, klātienē atļaujot strādāt tikai būtiskiem ražošanas uzņēmumiem.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas. Epidemiologi jau iepriekš brīdinājuši, ka iespējams straujš saslimstības pieaugums un īpaši lipīgā Lielbritānijas vīrusa paveida izplatīšanās.
Saskaņā ar iepriekš valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
