Valdībā iesniegtajā rīkojuma projektā Izglītības un zinātnes ministrija bija norādījusi uz vairākiem Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumu pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās. Rīkojumā tika paredzēts Muižnieku rektora amatā neapstiprināt.
Līdzīgi kā intervijā Latvijas Radio arī valdības sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) noraidīja bažas par LU autonomijas un akadēmiskās brīvības robežu pārkāpšanu.
Galvenās bažas bija saistītas ar to, ka, gadījumā, ja Indriķi Muižnieku šajā amatā neapstiprinātu un viņš izvēlētos vērsties tiesā, vai valsts varētu savu taisnību pierādīt.
Ministres pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda pārliecību, ka, neapstiprinot Muižnieku rektora amatā un jautājumam nonākot tiesā, valsts spētu uzvarēt šajā lietā.
Taču neilgi pirms valdības lēmuma pieņemšanas otrdien kļuva zināms Valsts kancelejas atzinums, kurā norādīts - nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu. Valdības sēdē vairāki ministri pauda, ka nav gatavi atbalstīt ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu.
“Es patiešām aicinātu, lai arī nekāpinātu politisko emociju, kas neizbēgami veidojas ap šo jautājumu, iet to ceļu, ko piedāvāja Valsts kanceleja, un šodien lēmumu nepieņemt,” aicināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).
Finanšu ministrs Jānis Reirs sacīja: “No tā viedokļa, ko ir teikusi Valsts kanceleja, es atturētos pieņemt pozitīvu lēmumu.”
Ņemot vērā atbalsta trūkumu Šuplinskas skatījumam, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ļāva izglītības ministrei izvēlēties turpmākās rīcības ceļu.
Viņa piekrita, ka vajadzīgs laiks, lai Valsts kanceleja izskaidrotu sniegto atzinumu. Tādējādi jautājums no darba kārtības tika izsvītrots.
Izglītības ministrijai uzdots rīkojumu par Muižnieka neapstiprināšanu papildināt, un, lai gan straujiem soļiem tuvojas jaunais akadēmiskais gads, ir grūti prognozēt, kāds varētu būt politiķu lēmums nākamnedēļ.
Vienlaikus vairāki ministri pauda un premjers uzsvēra, ka ir atbalsts strukturālām reformām augstskolu pārvaldības sistēmā. Līdz ar to valdība vienojās līdz šā gada decembra vidum sagatavot ziņojumu par augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, veidojot pārredzamu, atbildīgu, uz augstākās izglītības un pētniecības izcilību vērstu un starptautiskai praksei atbilstošu pārvaldības struktūru.
Savukārt Muižnieks pēc valdības sēdes teica, ka visas šaubas par viņa ievēlēšanas likumību ir atvairītas. Neapstiprināšanas gadījumā Muižnieks neizslēdza tiesāšanos.
“Es domāju, ka šobrīd ļoti plaši izskanējis akadēmiskās sabiedrības un zinātniskās sabiedrības atbalsts, par ko es esmu visiem ļoti pateicīgs, un tas liecina, ka tas ir ne tikai universitātes, tas ir Latvijas akadēmiskās sabiedrības vienots uzskats, ka mana ievēlēšana ir bijusi likumīga,” sacīja Muižnieks.
“Tā būtu ļoti revolucionāra pieeja mēģināt to apšaubīt un tiešām iet nelikumīgi prettiesisku ceļu, kaut kā īpaši paplašināti interpretējot kādus normatīvos aktus, kas likumā nav pieminēti,” sacīja Muižnieks.
“Vienota nostāja, protams, nav, bet es domāju, ka, ja tas nonāktu līdz balsojumam, tad balsojums, es ceru, būtu pozitīvs man,” sacīja Muižnieks.
KONTEKSTS:
Maijā LU Satversmes sapulcē abi rektora amata pretendenti – Indriķis Muižnieks un Gundars Bērziņš – saņēma mazāk nekā pusi balsu no 286 sapulces dalībniekiem. Muižniekam gan bija vairāk balsu nekā viņa konkurentam. Vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs paziņoja – viņa ieskatā uzvarējis līdzšinējais rektors Muižnieks.
Taču vairāki LU personāla darbinieki apstrīdēja Muižnieka pārvēlēšanas tiesiskumu un aicināja sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi. Jūnija sākumā Satversmes sapulce sanāca atkārtoti, lai balsotu par to, vai piekrīt Muižnieka ievēlēšanai rektora amatā. Muižnieks ar balsu vairākumu tika apstiprināts par augstskolas rektoru.
Taču izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) piedāvāja valdībai neapstiprināt Muižnieku amatā. Latvijas Universitāte paziņojusi, ka ir gatava vērsties tiesā, ja Muižnieks netiks apstiprināts amatā.
Pārkāpumus LU rektora vēlēšanās konstatēja Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Savukārt Valsts kanceleja norādījusi, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu.
