Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) skaidroja, ka izprot objektīvos apstākļus, kuru dēļ atsevišķus vienošanās punktus šobrīd izpildīt nevar. Tomēr vienlaikus ir arī tādas lietas, kuras vēl būs jāizpilda tagadējam Ministru kabinetam.
"Ir punkti, kas ir jāizpilda tiem ministriem, kas šobrīd ir amatos. Viņiem ir tikai dažas dienas, lai šie dokumenti tiktu iesniegti valdībā.
Ja netiks ievērota vienošanās, tad mums neatliks nekas cits kā rīkoties saskaņā ar Streika likumu un pieņemt lēmumu par rīcību. Pedagogu saime tiešām bija nobriedusi streikam, pēdējā brīdī bija panākta vienošanās. Mēs aicinātu neriskēt ar vienošanās nepildīšanu," sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pēc Vanagas teiktā, esošajiem ministriem būs jālemj par zemākās darba likmes paaugstināšanu pirmsskolas pedagogiem un pārējo pedagogu kopējā atalgojuma fonda palielināšanu par 11%. Vienošanās par šīm detaļām tika panāktas septembrī – neilgi pirms pieteiktā pedagogu streika sākuma.
KONTEKSTS:
LIZDA rudenī paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un prasot iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Pēc vairākām sarunām pedagogu streika izlīgšanas komisija noslēdza darbu bez kompromisa, un arodbiedrība iesniedza oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plānoja piedalīties ap 23 000 izglītības darbinieku.
Valdība centās vienoties ar LIZDA, lai streiks nenotiktu, un ceturtās sarunas izrādījās noslēdzošās. Valdība piekāpās pedagogiem prasībā ne vien par algu nākamam gadam un slodzēm, bet tāpat apņēmās uzlikt par pienākumu nākamai valdībai izstrādāt un apstiprināt pedagogu algu pieauguma grafiku vidēja termiņa budžeta plānošanai.
