ĪSUMĀ:
- Līdz šā gada decembrim izstrādās jaunu Latvijas teritoriālo iedalījumu.
- Līdz pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā plānots izveidot spēcīgas pašvaldības.
-
Ministrs neizslēdz, ka daļu vietvaru nāksies apvienot piespiedu kārtā.
-
Reģionālās reformas plāniem piekrīt arī Latvijas Pašvaldību savienība.
- Konceptuāla ziņojuma izstrādi par administratīvi teritoriālo iedalījumu un konsultācijas ar pašvaldībām.
- Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunas redakcijas izstrādi līdz 2019. gada 1. decembrim, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Tāpat šajā likumprojektā paredzēta ATR pabeigšanas kārtība un pašvaldību sagatavošana 2021.gada vēlēšanām.
- Likumprojekts nosaka ziņojuma iesniegšanu Saeimai līdz 2020. gada 31. decembrim par valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma izveides izvērtēšanu.
VARAM atzīmēja, ka valdībā otrdien akceptētais likumprojekts paredz turpināt 1998. gadā iesākto reformu, lai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas vietējās pašvaldības,
kas nodrošina likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot iedzīvotājiem labus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
"Arī pašvaldību reformas mērķis ir novērst netaisnību, ka cilvēki tiek diskriminēti pēc to dzīvesvietas. Bez spēcīgiem attīstības centriem nav līdzsvarotas reģionālās attīstības, bez pietiekamas nodokļu ieņēmumu bāzes nav kvalitatīvu pakalpojumu izglītībā un sociālajā aprūpē, bez infrastruktūras nav privāto investīciju un konkurētspējīga atalgojuma.
Mans mērķis, īstenojot pašvaldību reformu, ir nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam – neatkarīgi no viņa dzīvesvietas saņemt labus pašvaldības pakalpojumus," norādīja ministrs.
Pēc viņa teiktā, šobrīd nevienlīdzība starp pašvaldībām ir milzīga, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50-200 eiro uz vienu iedzīvotāju, un tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta.
No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā. Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai.
Lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās. "Šie skaitļi ir apliecinājums diskriminācijai, bet pašvaldību reforma ir līdzeklis, kā šo netaisnību izbeigt," piebilda Pūce.
Ministrs Pūce gan neizslēdz, ka daļu vietvaru nāksies apvienot piespiedu kārtā.
"Ir daži gadījumi, kur notiek viedokļu sadursmes, bet tas ir neizbēgami šādā modelī. Nebūs iespēju iekļauties termiņā, nodrošināt pilnīgi brīvprātīgu apvienošanās procesu. Mēs, protams, pēc iespējas ņemsim vērā arī pašvaldību viedokli par optimālo struktūru, bet jāatceras, ka šo lēmumu Latvijas valdība un pēc tam Saeima pieņem nevis pašvaldību interesēs, bet Latvijas iedzīvotāju interesēs – lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu par samērīgām izmaksām, jo pašiem jau mums ir jāapmaksā šī pakalpojumu sniegšana," teica ministrs.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas līdz šim asi kritizējusi pašvaldību apvienošanas plānus, steidzami uz Saeimu virzāmo likumprojektu ir saskaņojusi. Tomēr LPS padomnieks Māris Pūķis norāda, ka pašvaldību teritoriju palielināšana vēl nenozīmē attīstību.
"Nav novērstas problēmas pierobežā, nav novērstas depopulācijas problēmas, netiek veiktas strukturālas reformas, nav sakārtoti ceļi un daudzi citi jautājumi, kas, protams, ir viss, ar to saistīts. Bet Latvijā ir vesela virkne teritoriju, kur jāsniedz kaut kāda atbilde - kā šīs teritorijas ar pilnīgi atšķirīgu sociālekonomisko modeli, kā teritorijas, kas ir tipiskas lauksaimniecības un mežsaimniecības zonas, kā teritorijas, kas ir ap maģistrālajiem ceļiem, kā teritorijas, kas ir piejūrā, un dažādas citas īpatnības, – vai tajās tiešām vajag vienādu administratīvo dalījumu," teica Pūķis.
Ministrs Pūce pašvaldībām piekrīt, ka līdz šim ilgstoši nerisināts bijis jautājums par vietējo varu un valsts funkcijām. Lielāku un ekonomiski spēcīgu pašvaldību izveide ļaušot valstij ar domēm runāt kā līdzvērtīgāku partneri.
Ministrs arī uzsver, ka lielais – gandrīz 3 000 – pašvaldību iestāžu skaits arī ietekmē visu tautsaimniecību.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") reformā saredz ieguvumus. "Sabiedrības ieguvumi, ko mēs meklējam, – sakārtotas skolas, sakārtota veselības aprūpes sistēma, sakārtots sabiedriskais transports un sakārtota drošība, kas saistās gan ar policiju, gan ar ugunsdzēsējiem. Šie ir tie mērķi, kāpēc mēs šo reformu veicam.
Otrdien valdības nolemtais paredz intensīvas konsultācijas ar pašvaldībām, kā arī līdz decembrim izstrādāt jaunu Latvijas teritoriālo iedalījumu.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības darba prioritātēm līdztekus finanšu sistēmas sakārtošanai, valsts drošības stiprināšanai, tiesiskuma stiprināšanai, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšanai, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
