- “Attīstībai/Par” (AP) aicina runāt par 6 darba virzieniem:
- veselības aprūpes reformu
- izglītības jomu,
- tiesiskuma un drošības jautājumiem,
- transportu un infrastruktūru,
- obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanu,
- reģionālo reformu.
- Sarunās grib iesaistīt 6 partijas: “Attīstībai/Par!”, “KPV LV”, JKP, ZZS, NA, “Jauno Vienotību”.
- JKP nedarbosies ekspertu tematiskajās grupās, ja piedalīties ZZS.
- JKP aicina AP, “KPV LV”, NA, “Jauno Vienotību” uz tikšanos runāt par valdības tapšanu.
- Valsts prezidents cer: Partijas līdz 6.novembrim vienosies par koalīcijas aprisēm un darbiem.
- Partijas jau šonedēļ varētu vienoties arī par Saeimas darba organizāciju un amatiem.
Trīs līdz šim Saeimā nepārstāvētās partijas – Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV” un “Attīstībai/Par!” - varētu aicināt pie kopīga sarunu galda sešas 13. Saeimā iekļuvušās partijas (visas, izņemot “Saskaņu”), lai saskaņotu viedokļus vairākos topošās valdības darba uzdevumos.
Runa ir par reformām, par kuru īstenošanas veidu līdz šim partijām pastāvējuši dažādi viedokļi un kuras prasa tūlītēju detalizētu izstrādi.
„Mēs konstatējām, ka ir atvērts saraksts ar sešām lielām tēmām, kuras prasa tūlītēju detalizētu izstrādi. Tā ir veselības aprūpes reforma, izglītības joma, kas attiecas gan uz augstāko, gan uz pamata izglītību, tie ir tiesiskuma un drošības jautājumi, lielo transporta un infrastruktūras jautājumu tēma, [obligātā iepirkuma komponentes jeb] OIK iespējami ātra un izlēmīga likvidācija un reģionālās reformas jeb novadu reformas jautājumi,” pastāstīja Pavļuts.
“Trīs jaunās partijas uzņemas iniciatīvu savstarpēji vienoties, kā uzņemties līderību šajās jomās. Tas ir atvērts visām partijām neitrāls process, kurā mēs vienojamies par to, kas ir darāms,” pauda Pavļuts.
“Nav atšķirīgu viedokļu tajā, vajag vai nevajag reģionālo reformu. Jautājums ir par to, kā. Ar ko sākt – vai jāsāk ar valsts vai pašvaldības funkcijām,” skaidroja Pavļuts.
„KPV LV” valdes loceklis Atis Zakatistovs savukārt pauda, ka par “sarunu procesu mēs domājam līdzīgi”.
“Pirmajā nedēļā mēs konsultējāmies ar visiem politiskajiem spēkiem. Pamatojoties uz mūsu konsultācijām, mēs esam sagatavojuši valdības deklarāciju, kura būs gatava rīt. Mēs atgriezīsimies pie galda, sēdēsim un skatīsimies, vai ir kādi papildus šiem 6 sarunu temati. Turpināsim sarunas,” sacīja Zakatistovs.
Partijas tuvākajās nedēļās varētu vienoties par valdības darāmajiem darbiem, pēc "KPV LV" un apvienības "Attīstībai/Par!" tikšanās solīja politisko spēku pārstāvji, vienlaikus izvairīgi atbildot uz jautājumiem par atbalsta panākšanu kādam konkrētam premjera amata kandidātam.
Sanāksmēs būs aicinātas piedalīties visas sešas partijas, kas iesaistītas sarunās par valdības izveidi, lai arī Jaunā konservatīvā partija iebilst pret “zaļzemniekiem”.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno strādāt tematiskajās grupās, ko rosina veidot "KPV LV" un "Attīstībai/Par!", ja tajās darbosies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, aģentūrai LETA sacīja JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.
Tā vietā Jaunā konservatīvā partija (JKP) izsūtījusi aicinājumu 13.Saeimā ievēlētajiem partiju deputātiem (izņemot “Saskaņu” un Zaļo un Zemnieku savienību) “tieši un nepastarpināti tikties, lai apmainītos ar domām par jaunās valdības veidošanas procesu”, paziņojumā medijiem informēja JKP.
JKP līderis un premjera amata kandidāts Jānis Bordāns paziņojumā norādīja, ka “pēdējo dienu laikā publiskajā telpā tiek apzināti izplatīta nepatiesa informācija par valdības veidošanas gaitu, JKP piedāvājumu un mūsu patiesajiem nolūkiem attiecībā uz jaunās valdības veidošanu”.
“Vēlamies mainīt līdzšinējo Latvijas politisko kultūru un aicināt uz atklātu un tiešu diskusiju visus Saeimā ievēlētos deputātus no piecām Saeimā ievēlētajām partijām, kuras mēs redzam nākamās koalīcijas kodolā,” skaidroja Bordāns.
Ceturtdien uz tikšanos aicināti “KPV LV” un “Attīstībai/Par!” ievēlētie deputāti, bet piektdien - Nacionālās apvienības (NA) un “Jaunās Vienotības” ievēlētie deputāti. Par neitrālu tikšanās vietu iesaistītās puses aicinātas vienoties iepriekš.
Politisko spēku pārstāvji aizvien ir izvairīgi attiecībā uz potenciālās koalīcijas izveidošanu.
Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu, kad varētu sekot turpinājums pagājušās nedēļas sarunām, Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka „Valsts prezidents rīkojumu par nākamā Ministru prezidenta aicināšanu varēs izdot tikai pēc tam, kad līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi 2018. gada 6. novembrī būs atkāpies esošais Ministru kabinets. Valsts prezidents sagaida, ka 13.Saeimā ievēlētās politiskās partijas izmantos šo laiku, lai vienotos gan par koalīcijas aprisēm, gan darāmajiem darbiem.”
Jau šonedēļ partijas mēģinās panākt vienošanos arī par Saeimas darba organizēšanu, tajā skaitā par Saeimas prezidija un komisiju vadītāju amatiem.
Ja līdz 6.novembrim nebūs vienošanās par nākamās valdības sastāvu, tad,! spriežot pēc sarunām kuluāros, par Saeimas priekšsēdētāju atkārtoti varētu ievēlēt līdzšinējo spīkeri Ināru Mūrnieci.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents informējis, ka izvirzīs tikai tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, par kuru nebūs šaubu par viņa iespējām saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lai noskaidrotu iespējamību saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam, prezidents aicināja visus trīs potenciālos Ministru prezidenta amata kandidātus – JKP līderi Jāni Bordānu, “KPV LV” pārstāvi Aldi Gobzemu un “Attīstībai/Par!” pārstāvi Arti Pabriku - iesniegt nepieciešamos dokumentus.
Jau vairāk nekā nedēļu turpinās sarunas par nākamās valdības veidošanu, taču pagaidām vienošanās nav panākta. Prezidents pēc sarunām ar visām 13. Saeimā ievēlētajām partijām turpina izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu un sagaida, ka turpmākajā partiju konsultāciju laikā tiks panākta vienošanās par vairākuma atbalstu vienam no šiem kandidātiem.
