Iepriekš Siksnis bijis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks no 2016. gada līdz 2018. gadam. Pirms tam divdesmit gadus pavadījis Latvijas Radio, kur darbu uzsācis kā Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktors, bet vēlāk kļuvis par vecāko korespondentu, Ziņu dienesta vadītāju, attīstības projektu vadītāju un trīs gadus bijis arī Latvijas Radio valdes loceklis un ģenerāldirektors.
Pieredze gūta arī Latvijas Televīzijā, kur Jānis Siksnis no 2007. līdz 2008. gadam bijis raidījuma “De Facto” vadītājs un sižetu autors.
Konkursa uzvarētājs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis politikas zinātnes bakalaura grādu, savukārt šobrīd Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē apgūst maģistra studijas Sabiedrības vadības programmā.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis informēja, ka “kompetenču novērtējums, kas tika veikts atlases konkursa trešās kārtas ietvaros, parādīja, ka Jānim Siksnim ir un piemīt šīs nepieciešamās kompetences. Gan šis stratēģiskais redzējums, gan spēja realizēt šīs idejas dzīvē, tātad kopsavilkumā, vienbalsīgs lēmums pašā memoranda padomē,” stāstīja Citskovskis.
Konkursa komisijai prezentējot savu redzējumu par SEPLP darbības prioritātēm un sabiedrisko mediju turpmāko attīstību,
Siksnis kā svarīgāko izvirzīja SEPLP kā patstāvīgas institūcijas izveidošanu un kļūšanu par mērķtiecīgi veidotas Latvijas mediju politikas stūrakmeni.
Starp steidzamākajiem SEPLP uzdevumiem konkursa uzvarētājs minēja koncepcijas izstrādāšanu par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību – atbilstoši likumam tā jāizstrādā un jāiesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai pusgada laikā pēc padomes izveidošanas.
Tāpat prioritāšu augšgalā tika minēta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbības stiprināšana satura veidošanā.
“Vienmēr esmu uzskatījis, ka šādas sabiedrisko mediju padomes izveidošana var būt sākums beidzot patiešām stratēģiskai sabiedrisko mediju ilgtermiņa attīstībai. [..]: Es tajā varu piedalīties un uzskatu, ka man ir gan pieredze, gan zināšanas,” sacīja Siksnis.
Siksnis gan piebilst, ka joprojām ir daudz nezināmo – pašlaik nav zināms, kādu kandidātu virzīs Saeima, kādu Valsts prezidents. Tāpat arī vēl nav zināms, kādi būs šīs padomes resursi, piemēram, cik daudz palīgus varēs pieņemt darbā.
Jānis Siksnis pieļauj, ka padome varētu sākt strādāt vasaras beigās vai rudens sākumā.
Šai padomei pusgada laikā jāizstrādā modelis sabiedrisko mediju apvienošanai. Bet tas ir tikai viens no daudziem pienākumiem.
“Pirmais būs sabiedrisko, mediju un sabiedriskā pasūtījuma nākamā gada izvērtēšana. Un šis, man šķiet, vispār kopumā viens no svarīgākajiem uzdevumiem šai padomei pēc iespējas skaidrāki, bet arī plašai sabiedrībai saprotami definēt, kas ir sabiedrisko mediju radītais sabiedriskais labums,” atzina Siksnis.
SEPLP plānota kā neatkarīga institūcija, kam būtu jāpārstāv sabiedrības intereses. Piemēram, tai būs jāvada sabiedriskā pasūtījuma izstrāde, tā jākontrolē, vienlaikus padomei nebūs tiesību iejaukties redakciju darbā.
Konkursa komisijas izvirzītais uzvarētājs guva apstiprinājumu Memoranda padomē, kas šo lēmumu pieņēma 17. maija ārkārtas sēdē, savukārt gala lēmumu par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu SEPLP locekļa amatā pieņems Saeima.
KONTEKSTS:
Jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības likums stājās spēkā jau šī gada sākumā, taču vēl līdz šim nav izdevies izveidot SEPLP, kuras sastāvā ir jābūt trīs locekļiem. Viens no tiem ir jāvirza Saeimai, viens – Valsts prezidentam un vēl viens – nevalstiskajām organizācijām un MK.
Iepriekš minēto institūciju pārstāvji pieļāva, ka likumā noteiktais SEPLP locekļu atalgojums varētu radīt problēmas. Tāpēc Saeimas atbalstīja izmaiņas likumā, kas paredz būtiski palielināt pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes locekļu (NEPLP) un topošās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu algas.
