Valsts prezidents uz tikšanos Rīgas pilī bija aicinājis pa vienam no katras Saeimā pārstāvētās partijas, lai iztaujātu par nākamās valdības veidošanu. Sarunas laikā prezidents taujājis partiju pārstāvjiem par to attieksmi pret nepolitisku premjeru. Šāda ideja gan nav guvusi atsaucību, un partijas vēlāk skaidroja, ka, iespējams, prezidentam ir kāds ar partijām nesaistīts premjera kandidāts vai arī viņš mēģinājis partijas iebiedēt.
ĪSUMĀ:
- Prezidents tiekas ar visām partijām, lai saprastu vīzijas par valdības veidošanu.
- Prezidents taujā partiju pārstāvjiem par to attieksmi pret nepolitisku premjeru.
- Vairāku partiju pārstāvji pauž atbalstu “Jaunās Vienotības” politiķim Kariņam.
- “Saskaņa” prognozē, ka valdību varētu izveidot jau nākamnedēļ.
- “KPV LV” sola strādāt, lai īstenotu vēlētājiem apsolītās reformas.
- JKP kā labu premjeru redzētu Zīli, neredz iemeslu nepiedalīties Kariņa valdībā.
- Pabriks atsauc savu kandidatūru, “Attīstībai/Par!” gatavi strādāt Kariņa valdībā.
- Arī Nacionālā apvienība teorētiski būtu gatava atbalstīt Kariņu.
- ZZS pagaidām neatklāj savu nostāju par iespēju atbalstīt Kariņu.
- “Jaunā Vienotība”: pašlaik ir jāizsmeļ citas iespējas.
“Saskaņa” paredz drīzu valdības apstiprināšanu
Pēc tikšanās ar prezidentu “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs sacīja, ka situācijā, kad nevar izveidot valdību, Latvijā atdzimst parlamentārisms. Brīdī, kad nav valdības, kad neviens nezina, kurš ar kuru karos rīt, visi kļūst draudzīgi, argumentēti mēģina lasīt un runāt par likumiem, pauda Urbanovičs. Viņš apgalvoja, ka pirmo reizi kopš 5. Saeimas laikiem redz ko tādu, “ka deputāti runā par lietu”.
Urbanovičs arī sacīja, ka viņam ir sajūta, ka premjera amata kandidātu varētu nominēt otrdien vai trešdien, 11. vai 12.decembrī, bet valdību varētu apstiprināt nākamnedēļ.
Savukārt premjera amata kandidātam, Urbanoviča ieskatā, jābūt cilvēkam ar mazāk politizētu pagātni, bet ar dzīves sasniegumiem, kas katrai partijai radītu interesi par šo personu un mazāk greizsirdības vienam pret otru.
“KPV LV” sola strādāt, lai īstenotu reformas
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs medijiem sacīja, ka partija saviem vēlētājiem solījusi veikt pārmaiņas – reģionālo reformu, obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu.
"KPV LV" būs gatava strādāt, lai īstenotu šīs reformas. Detalizētāk partijas redzējumu viņš atklāt nevēlējās.
JKP atvērta sadarbībai
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāve Juta Strīķe medijiem sacīja, ka partija pašlaik neredz iespēju meklēt tādu premjera amata kandidātu, kurš nebūtu politiskās partijas nosauktais kandidāts vai cita persona, kas būtu piederīga partijai.
JKP redzētu Nacionālās apvienības pārstāvi Robertu Zīli kā labu konservatīvo premjerministru un arī neredzētu nekādus iemeslus, kāpēc nepiedalītos “Jaunās Vienotības” pārstāvja Krišjāņa Kariņa veidotajā valdībā.
Strīķe arī uzskata, ka sadarbība ar “KPV LV” ir iespējama. Jaunā konservatīvā partija joprojām gan iestājas pret darbu koalīcijā ar ZZS.
“Attīstībai/Par!” atsauc Pabrika kandidatūru, Kariņš – pieņemams kandidāts
Apvienības “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts Artis Pabriks otrdien, 11. decembrī, paziņoja, ka nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas.
“Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts paziņoja, ka apvienība neuztur premjera nomināciju kopumā. Apvienība uzskata, ka ir iespējams vienoties par kādu citu kandidātu no partiju vidus, atskaitot jau izskanējušos vārdus.
Pavļuts norādīja, ka Pabrika nominācijas atsaukšana paātrinās valdības veidošanas procesu, un apstiprināja, ka apvienībai ir pieņemama Kariņa kandidatūra.
Pavļuts arī piebilda, ka viņš personīgi uzskata – valdību iespējams izveidot līdz Ziemassvētkiem. Tas ir ambiciozi, varbūt nav iespējams līdz balsojumam tikt, bet vienoties par koalīcijas apveidu, partiju skaitu, lielajām reformu prioritātēm, to ieviešanas modeli, iespējamo portfeļu sadalījumu - par to var vienoties tuvākās nedēļas līdz 10 dienu laikā.
Nacionālā apvienība varētu atbalstīt Kariņu
Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars medijiem atzina, ka hipotētiski Nacionālā apvienība būtu gatava atbalstīt Kariņa kandidatūru. Viņš noliedz, ka Kariņa kandidatūra būtu plaši apspriesta partiju starpā.
Ja jautājums ir hipotētisks, tad NA būtu gatava apspriest šo scenāriju, atzina Dzintars. Viņš pauda, ka nav būtiski, kurš ir premjera amata kandidāts, būtiskākais, vai viņš spēj nodrošināt nepieciešamo vairākumu parlamentā, sabalansēt intereses starp ļoti atšķirīgiem politiskajiem spēkiem.
NA vēl aizvien uzskata, ka valsts interesēs ir stabila valdība un ir jāpārliecinās, ka darīts viss iespējamais, lai koalīcija būtu pēc iespējas plašāka.
Taču, “ja tu uzliec latiņu, kurai kopumā partijas nav gatavas pārlēkt, un kāds to nespēj, iespējams, latiņa uzlikta par augstu”, sacīja Dzintars.
ZZS pagaidām neatklāj, vai var atbalstīt Kariņu
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Uldis Augulis pēc tikšanās ar prezidentu nevēlējās komentēt, vai apvienība varētu atbalstīt Kariņu, jo neesot zināms, vai viņš pats to vēlas. “Es nekomentēšu kārtējās baumas,” sacīja Augulis.
Augulis arī bija pārsteigts par “Attīstībai/Par” atteikšanos vispār virzīt savu premjera kandidātu.
“Jaunā Vienotība”: Nav izsmeltas citas iespējas
Ne mazāk pārsteigts par „Attīstībai/Par!” pozīciju un ierosinājumu atbalstīt Kariņa kandidatūru bija „Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Ar “Jauno Vienotību” par šādu iespēju neviens nav runājis, teica Latkovskis. Viņaprāt, valdību vajadzētu sākumā mēģināt veidot apvienībai „Attīstībai/Pat!”
Latkovskis pauda, ka valstī nav iestājusies politiskā krīze, lai partija vēlētos virzīt savu premjera kandidātu, un pašlaik ir jāizsmeļ citas iespējas. “Mazākai frakcijai nodrošināt lielas koalīcijas disciplīnu, kur varbūt pašām iekšienē nav šīs disciplīnas, ir ļoti sarežģīti. Ja izveidojas politiskā krīze, un pārējās partijas vienojas par to, ka tieši “Jaunajai Vienotībai” jāvada valdība šādos sarežģītos apstākļos, mēs to varam izdarīt. Bet tādai situācijai ir jānobriest.
Nevienu, kuru varētu nominēt, nevajadzētu atstāt ārpusē un uzreiz pārlēkt pie mums,” sacīja Latkovskis.
“Jaunā Vienotība” trešdien, 12.decembrī, lems par tālāku rīcību.
Valsts prezidents savu viedokli par to, kuram nākamajam uzdos sastādīt valdību, paudīs tuvākajās dienās.
KONTEKSTS:
Prezidents sāka sarunas ar partijām pēc tam, kad Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” kļuva jau par otro premjera amata kandidātu, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca viņa kandidatūru, jo viņš izslēdza no sarunām “Attīstībai/Par!” un gribēja valdībā redzēt gan Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), gan Jauno konservatīvo partiju (JKP), kura kategoriski nepieļāva iespēju sadarboties ar ZZS. Pēc tam Gobzems gan piedāvāja profesionāļu tehnokrātu valdību, ko skeptiski uztvēra visi potenciālie partneri.
Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna mēģinājums, kad pēc nedēļu ilgām sarunām “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” nolēma izstāties no tām izstāties, jo Bordāna valdības deklarācijā iekļautos darbus uzskatīja par neizpildāmiem.
Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un Pabriks. Jau oktobra beigās izskanēja, ka vislielākais atbalsts jaunievēlētajā Saeimā varētu būt Pabrikam – viņu varētu atbalstīt paša partija un “vecā koalīcija”, kuriem kopumā ir 45 balsis. Taču Pabriks 11. decembrī paziņoja, ka nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078
Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57
