Bordāns aicina savā valdība strādāt "KPV LV", "Attīstībai/Par!", Nacionālo apvienību (NA) un "Jauno Vienotību". Šādai koalīcijai Saeimā būtu 66 vietas. Tādējādi opozīcijā atstātu esošā premjera Māra Kučinska pārstāvēto Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un līdz šim opozīcijā esošo partiju "Saskaņu".
Jaunajā valdībā:
- JKP vēlas uzņemties premjera amatu, kā arī vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Iekšlietu ministriju;
- "Attīstībai/Par!" piedāvāta Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija;
- “KPV LV” – Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija;
- Nacionālajai apvienībai – Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Zemkopības ministrija;
- “Jaunajai Vienotībai” – Aizsardzības ministrija un Tieslietu ministrija;
- Ārlietu ministrijas pārraudzību koalīcijas partijas uzņemsies kopīgi un virzīs ministra amatam profesionāli.
Potenciālās koalīcijas sadarbības partneru atbildes uz JKP piedāvājumu tiek gaidītas līdz nākamās nedēļas vidum. Ar valdības izveidi vilcināties nevajadzētu, ņemot vērā, ka ir jāpieņem 2019.gada valsts budžets, teica Bordāns.
Partijām pašām jāizvēlas ministru amatiem piemērotākie kandidāti, sacīja Bordāns, atturoties nosaukt cilvēkus, ko viņš vēlētos redzēt savā valdībā, jo to potenciālie sadarbības partneri varētu uztvert kā spiedienu. JKP ir vairāki labi kandidāti iekšlietu ministra un arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam, taču arī tos Bordāns pagaidām atturējās nosaukt.
Uzstāj uz koalīciju bez ZZS
JKP līderis uzsvēra, ka piedāvātais piecu partiju koalīcijas modelis ir principiāls un netiks paplašināts, tajā iekļaujot arī ZZS. Tās neiekļaušana JKP veidotajā koalīcijā ir viens no soļiem pretim pārmaiņām – tās Latvijas politikā vēlas arī vēlētāji, ko apliecina 13.Saeimas vēlēšanās paustais zemais atbalsts līdzšinējās varas partijām.
"Saredzam, ka ir unikāla iespēja izveidot valdību bez "Saskaņas" un Zaļo un Zemnieku savienības," preses konferencē paziņoja Bordāns.
Lai arī tradicionāli premjera partijai ir arī Finanšu ministrijas groži, Bordāns uzskata, ka atbildību par šiem amatiem var uzņemties atšķirīgi politiskie spēki. Viņš kā premjers ne tikai sekotu līdzi, lai ministrijās "netiek sadarītas nepareizas lietas", bet arī aktīvi sadarbotos ar ministrijām un ministriem.
Runājot par JKP iecerētajām atbildības sfērām, Bordāns norādīja, ka JKP misija jau ar uznākšanu uz politiskās skatuves bija atbildēt par iekšlietām – sabiedrisko kārtību un tiesiskumu valstī. Tāpat JKP vēlas atbildēt par novadiem un reģionu attīstībai paredzētās Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumu.
JKP premjera amata kandidāts atzina, ka ideja par ministriju skaita samazināšanu nekur nav pazudusi un tiks turpināta.
Partijām piedāvātas tādas atbildības sfēras, kuras nākotnē varētu apvienot vienā ministrijā. Piemēram, labklājības un veselības jomu, kas piedāvātas "Attīstībai/Par!". Uzticot attiecīgo jomu vadību vienam politiskajam spēkam, tam būs jāsāk strādāt pie attiecīgo ministriju apvienošanas.
Bordāna preses konference par jaunās valdības sastāvu:
Latvijas Televīzija (LTV) iepriekš ziņoja, ka ārlietu ministra amatu plānots uzticēt "KPV LV", tomēr JKP mikroblogošanas vietnē "Twitter" to noliedza.
https://t.co/guBnfYBM4r netiek uzticēts virzīt Ārlietu ministru
— Konservativie (@konservativie) October 12, 2018
Kā vērtē potenciālie partneri?
JKP savu piedāvājumu piektdien apspriedusi ar vairākām partijām, kuru reakcija gan bijusi dažāda.
"Ja es varētu runāt no savas pieredzes, es neredzu, ka noteikti šis nevarētu darboties, tikai jautājums, ko citi teiks," sacīja partiju apvienības "Jaunā Vienotība" līderis Krišjānis Kariņš.
Savukārt NA un "Attīstībai/Par!" līderi pēc abu partiju tikšanās pauda, ka JKP piedāvātajā piecu partiju modelī saredz problēmas. Šādā koalīcijā būtu pārāk liela vienas partijas ietekme, un valdības stabilitātes vārdā koalīcijā būtu jāiesaista arī sestais partneris – ZZS.
Tikmēr "KPV LV" premjera amata kandidāts Aldis Gobzems vietnē "Twitter" norādījis, ka amatu dalīšana notiekot pārsteidzīgi, turklāt pretrunā iepriekš runātajam par valdības darba plāna sagatavošanu.
Gobzems JKP piedāvājumu nosaucis par raušanos pie varas bez skaidra programmātiskā uzstādījuma.
Amatu dalīšana šobrīd notiek pārsteidzīgi un sasteigti, turklāt pretrunā ieprieš runātajam par valdības darba plāna sagatavošanu. Tā šobrīd ir raušanās pie varas bez skaidra programmātiska uzstādījuma. Vairāk pulksten 17.00 tikšanās laikā ar vēlētājiem.
— Aldis Gobzems (@AldisGobzems) October 12, 2018
KONTEKSTS:
13.Saeimas vēlēšanās visvairāk mandātu – 23 – ieguva "Saskaņa", kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties.
Tāpēc “KPV LV”, kura ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 deputātu vietas, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam, kurš spējīgs izveidot valdību. Mazāk procentu balsu, bet tikpat daudz deputātu vietu ieguvusī JKP arī nav atteikusies no iespējas veidot valdību, un abas partijas uzņēmās valdības veidošanas iniciatīvu.
JKP līderis Bordāns paziņoja, ka nesadarbosies ar līdzšinējo premjera spēku - Zaļo un Zemnieku savienību, bet "KPV LV" aicināja nomainīt ZZS sarunu komandas locekļus. Bordāns valdības aprises solīja konkretizēt piektdien, 12.oktobrī. Nacionālās apvienības un «Attīstībai/Par!» līderi piektdien gan paziņoja, ka vēlas plašu valdību – arī ar ZZS.
Tikmēr "KPV LV" vēlas tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, tostarp "konsultāciju formātā" ar "Saskaņu", un tikai tad varēs atkārtoti tikties ar JKP. Līdz ar to attālinās iespēja jau drīzumā vienoties par nākamās valdības koalīciju.
