ĪSUMĀ:
- Partijas sarunās piekrīt – 119 pašvaldības ir par daudz, nepieciešama reforma.
- Reformai piekrīt arī ilggadēji pretinieki – Zaļo un Zemnieku savienība.
- Vienprātība arī par OIK likvidēšanu, bet nav zināms, kā to darīs.
- Spēj vienoties par koalīcijas padomes likvidēšanu.
- Nerunā par JKP ieceri apvienot specdienestus.
- NA atgādina par savām prioritātēm – demogrāfija, latviešu valoda.
- Partiju līderi vairs nesauc par prioritātēm pensiju un algu celšanu.
Par to, ka pašvaldību reforma ir pamats, uz kura tālāk veidot arī veselības un izglītības reformas jeb skolu un slimnīcu tīklu, partijām neesot būtisku iebildumu. Un tas, ka 119 pašvaldību vietā ir jābūt daudz mazākam skaitam, piemēram, 40, tagad izskatoties pēc sasniedzama mērķa.
“Aptuveni 40 pašvaldību modelim ir liels atbalsts partiju vidū, viņi redz to kā iespēju realizēt, un es domāju, vienkārši ir maksimāli straujā tempā faktiski jau valdības sarunu laikā jāvienojas par modeli, par karti, lai to jau uzreiz pēc stāšanās amatā valdība varētu realizēt,” atzina apvienības “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.
Zīmīgi, ka pašvaldību reformas ilgmūžīgie bremzētāji – “zaļie zemnieki”, kuri pirmajā valdības veidošanas nedēļā izjuta draudus tikt atstātiem aiz borta, - tagad ir piekrituši, ka pašvaldības tomēr būs jāreformē.
“Šinī gadījumā ņemot vērā, kāds ir ievēlēto partiju uzstādījums, kas ir Saeimā, mums ir jāiet uz priekšu un jāvienojas, kādā veidā mēs teritoriālo reformu veicam. Viņai jānotiek būs,” atzina Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
“Es domāju, ka mēs vienosimies kopīgi darba gaitā, bet galvenais ir, ka mēs piekrītam teritoriālajai reformai,” viņš piebilda.
“KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems savukārt norādīja, ka, sarunājoties faktiski ar visiem potenciālajiem sadarbības partneriem, ir redzams, ka reformu ir iespējams īstenot, “un šajā kontekstā tas līdz ar to skartu daudzus citus jautājumus – gan veselības aprūpes jomā, gan izglītības jomā, gan jautājumus, kas attiecas uz efektīvāku un mazāku valsts pārvaldi”.
“Jo mēs arī uzskatām, ka efektīva un maza valsts pārvalde ir bijusi jautājums, kas ir bijis iekļauts mūsu priekšvēlēšanu solījumos. Tas ir tas veids, kādā mēs varam nonākt pie efektīvas un mazas valsts pārvaldes,” skaidroja Gobzems.
Liela vienprātība esot arī par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes likvidēšanu. Tomēr vēl gan nav skaidrs konkrētais veids, kādā to darīs.
Bet ir arī lietas, par kurām vienošanās vismaz pašlaik neizskatās iespējama. Piemēram, Jaunās konservatīvās partijas iecerei apvienot specdienestus citu partiju vidū īsti nav atbalstītāju. Lai gan šo konkrēto darbu kā prioritāru “jaunie konservatīvie” vairs skaļi nepieminēja, tomēr priekšplānā viņi liek korupcijas izskaušanu un tiesu varas efektīvu funkcionēšanu kā galveno jēgu dalībai kādā no varbūtējiem valdības modeļiem.
“Es esmu gatavs runāt par jebkuriem modeļiem, kas Latvijas sabiedrībai būtu vēlami un ka mēs redzētu, ka īstenojas arī tie mūsu redzējumi, kāpēc mēs piedalījāmies vispār vēlēšanās. Un proti – tas ir agrāko politiskās tirgošanās un politiķu pirkšanas un pārdošanas politikas izbeigšana,” uzsvēra JKP līderis Jānis Bordāns.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) uzsvaru liek uz jau daudzkārt priekšvēlēšanās teikto.
“Mums ir būtiskākais – lai būtu latviešu nācijas turpināšanās arī fiziskā izpratnē, lai būtu demogrāfijas atbalsta pasākumi, reemigrācijas programma, latviešu valodas, kultūras stiprināšana. Un trešais – drošības apstāklis, ģeopolitiskais kurss,” sacīja NA līderis Raivis Dzintars.
LTV katru no potenciālajiem valdības veidotājiem aicināja nosaukt darbus, kas ir tik svarīgi, ka bez to izpildes vispār nebūtu jēgas valdības sastāvā būt. Un šobrīd, pusotru nedēļu pēc vēlēšanām, nevienā no atbildēm nebija minēta, piemēram, pensiju vai algu celšana.
Un var noprast, ka piezemētāk par to partijas runā arī aiz slēgtām durvīm.
“Es neredzu, kur var tos miljardus atrast. Bet varbūt, ka var tagad pēdīgi parādīt, jo līdz šim mēs neesam to redzējuši. Jo, piemēram, “Jaunā Vienotība” nepiekristu uzkraut nodokļu maksātājiem jaunus nodokļus, lai finansētu politiku, un mēs nepiekristu arī krietni palielināt deficītu. Mēs arī nepiekristu masveidā pārlikt naudu no vienas sfēras uz otru. Varētu vienīgi pārtraukt finansēt aizsardzību un tad mūsu valsts, varētu teikt, būtu auzās!” sacīja “Jaunās Vienotības” līderis Krišjānis Kariņš.
Šķiet, visvieglāk ir bijis vienoties par to, kas neprasa pilnīgi nekādus naudas ieguldījumus – likvidēt koalīcijas padomi, kurā valdošās politiskās partijas mēdza saskaņot viedokļus par valstij un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, bet kas daudzkārt kritizēta par “pelēko kardinālu” jeb tādu personu ietekmi, kuras nav ievēlētas Saeimā.
Tiesa, nav gan zināms vēl, kāda cita apspriešanās forma tiks piedāvāta koalīcijas padomes vietā.
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā nedēļu turpinās sarunas par nākamās valdības veidošanu, taču pagaidām vienošanās nav panākta. “KPV LV” un JKP pēc otrās tikšanās pie rezultāta nenonāca, un sarunas turpināsies, bet “KPV LV” pēc būtības neatbildēja, vai pieņem JKP valdības modeli ar piecu partiju koalīciju, kurš vēl ir spēkā un par kuru JKP gaida atbildes līdz trešdienas vakaram.
"Attīstībai/Par!" paziņoja, ka nepieņems JKP piedāvāto valdības modeli, un sāka darbu pie sava valdības deklarācijas uzmetuma. Arī “KPV LV” paziņoja, ka gatavo valdības deklarācijas projektu.
Visvairāk mandātu – 23 – ieguva "Saskaņa", kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties. „KPV LV” gan viesojās pie „Saskaņas”, pārrunājot iespējamos saskarsmes punktus, bet par valdības veidošanu ar partiju neesot runāts.
