No Vecumnieku novada četrām vidusskolām vismazākā ir Valles vidusskola, kas, visticamāk, arī vienīgā izjutīs jūlijā pieņemtā domes lēmuma sekas – 10. klasi atvērt vien tad, ja tajā ir vismaz desmit audzēkņi. „Pagājušajā gadā bija 131 bērns,” apstiprina skolas lietvede Astrīda Celmiņa.
Vēl maijā uz vidusskolu solījuši nākt 11 devītās klases beidzēji, tomēr pieteikušies vien pieci audzēkņi. Tas nozīmē, ka jau otro gadu desmitā klase, visticamāk, netiks atvērta.
„Es saprotu, ka vairāki ir aizgājuši uz Saulaini un citām profesionālajām skolām. No vienas puses tas ir labi, bet līdz ar to mums paliek audzēkņu mazāk,”
atzīst Valles vidusskolas direktora vietnieks Ziedonis Jankužs.
Tikmēr talantīgākie bērni meklē iespēju zinības apgūt ģimnāzijās un lielajās skolās, par ko liecina starpnovadu norēķini, kas jau sasnieguši gandrīz 140 000 eiro. „Vallē tie rezultāti pagājušajā un aizpagājušajā gadā nav tie augstākie, bet pirms tam tie bija salīdzināmi ar vidējiem valstī. Jāsaka, ka pietiekami bieži uz vietas paliek tādi bērni, kuri nav gatavi doties izglītoties nekur ārpus novada. Tad pedagogu darbs strādāt ar ne tiem talantīgākajiem bērniem nav tas vieglākais,” neslēpj Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Jānis Kovals (Zaļo un Zemnieku savienība).
Valles vidusskolā pedagogu vidējais vecums esot 51,5 gadi, bet jaunie pedagogi šurp nenākot. Ja īstenosies IZM iecerētā skolu tīkla sakārtošana ,visticamāk, kritērijus nevarēs izpildīt arī citas novada skolas. Cerības saglabāt vismaz vienu vidusskolu gan esot, jo 25 kilometru rādiusā citu skolu neesot. „Jācer, ka skolēni nebūs zaudētāji, jo mūsu teritorija ir pietiekami plaša un izkliedēta. Jau šobrīd ir situācija, kad bērni 6.30 iekāpj autobusā,” saka Kovals.
Pagājušajā mācību gadā pamatskolas un vidusskolas posmos mācījās 836 skolēni, kuru apmācība novadam izmaksājusi vairāk nekā 93 000 eiro.
