Latvijas lielākās neatliekamās palīdzības slimnīcas “Gaiļezers” Operāciju bloka vadītājs Pēteris Tomiņš nešaubās, ka apdrošināšanas polise vajadzīga katram mediķim. Viņš stāsta, ka nesen slimnīcā kāds ārsts sadūrās ar asiņainu skalpeli, uz kura bija HIV pacienta asinis, un tagad mediķim nāksies ārstēties.
Taču slimnīcā strādājošiem veselības polišu nav, jo tam nav naudas. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Egita Pole skaidro, ka tam būtu nepieciešami 700 – 800 tūkstoši eiro gadā, bet slimnīca primāri domā par pamatalgas celšanu.
Līdzīgi arī Stradiņu slimnīcā – naudas, lai visiem nopirktu privātu veselības apdrošināšanas polisi, nav. Tomēr slimnīcā ir dzīvības apdrošināšana arodbiedrības biedriem, un tai var pievienoties arī citi. Līdzīgi ir arī “ātrajā palīdzībā”.
Slimnīcās gan ir esot vienošanās, ka maksimāli cenšas izlīdzēt kolēģiem, kam vajadzīga medicīniskā palīdzība. Taču tas gan rada korupcijas riskus un pazemo palīdzības lūdzējus.
Nozares ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku izvirzītā) uzskata, ka apdrošināšanas jautājums ir un paliek darba devēja ziņā.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka veselības apdrošināšanas polises ir tikai privāto iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību mediķiem. Polise ir arī Veselības ministrijā 120 strādājošiem. Tā gan sedz tikai pacienta iemaksu, neko vairāk. Tās iegādei tērēti 25 tūkstoši eiro. Un neizskatās, ka šis bonuss vilinātu darba ņēmējus, jo kadru mainība ministrijā ir liela, pat 30% gadā.
Veselības ministrijā gan uzskata, ka pareizi būtu nevis pirkt dārgas privāto apdrošinātāju polises, bet īstenot labu valsts apmaksātu veselības aprūpi ikvienam.
“Nauda kokos neaug,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins, pieļaujot nodokļu celšanu veselības aprūpes finansēšanai. “Mēs ilgstoši mediķus esam ekspluatējuši par pusvelti, vienlaikus radot koruptīvu vidi. Man liekas, ka ir pienācis laiks izskausts šo vidi un par šo darbu normāli samaksāt,” saka Abāšins.
Pagaidām nav skaidrības par to, kur ņemt naudu veselības aprūpes budžeta palielināšanai. Turklāt, ja mediķiem būtu viņu zināšanām un darba pieredzei adekvāta alga, viņi arī paši varētu samaksāt par kādu maksas izmeklējumu vai paši nopirkt sev polisi.
