Pieņemt savā ģimenē bez vecāku gādības palikušus bērnus šogad īpašā kampaņā aicina Evita Zālīte-Grosa – Saeimas deputāte, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre un informatīvās kampaņas vēstnese.
"Bez ģimenēm, bez uzticības personām, bez līdzjūtības, bez kopīgi noieta dziedinoša ceļa šie bērni nevarēs dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Es, būdama aizbildnis, varu droši teikt, ka tas ir viens skaists ceļš un labs ceļš, kā iet ar bērniem kopā dzīvē," saka Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).
Mērķi ir labi, bet laiks, kad kampaņu īstenot, varētu būt pateicīgāks, norāda fondā “Plecs”. Kovida laikā daudzas ģimenes nav drošas par savu stabilitāti, ir neziņa par nākotni, arī valsts sniegtais atbalsts varētu būt mērķtiecīgāks.
Tas diemžēl kavē pieņemt šo lēmumu, un fondā sagaidītu, ka valsts ne vien aicinātu bērnus uzņemt, bet būtu arī blakus sākuma ceļā.
"Mums būtu vēlme, ka to sistematizē, ka pilnīgi visi atbalsta centri un arī institūciju darbība ir proaktīva, kur mēs rūpējamies par ģimeni, mēs proaktīvi skatāmies, kā jau agrīni var palīdzēt, nevis gaidām, kad problēmas samilst. Tad es redzu, ka mēs tiešām varam spert būtisku nākamo soli, lai šo mērķi īstenotu," norāda fonda “Plecs” vadītājs Jānis Erts.
Savā pieredzē piekrīt dalīties Karīna Pētersone, kas pati augusi bērnunamā. Pirms vairāk nekā gada viņa savā ģimenē pieņēma tobrīd 17 gadus vecu meiteni. Karīnai ir divi pašas bērni, un pusaudzi viņa uzņēma galvenokārt savas negatīvās bērnunama pieredzes dēļ.
"Es teiktu, ka ārkārtīgi svarīgi ir uzreiz nodrošināt ar atbalstu. Ja tu esi domājis, ka tu varētu, bet tev ir bail, ka tu netiksi galā, tad mēs tev piedāvājam, ka būs iespēja tikt pie atbalsta pasākumiem – tur var būt medicīna, arī mentālā veselība, juridiskā palīdzība arī. Ka tiek domāts par dažādiem atbalsta mehānismiem, lai iedotu ģimenēm to drošības sajūtu, ka viņas nav vienas," stāsta Karīna Pētersone, atzīstot, ka šobrīd drošības sajūtas nav.
Jebkura bērna uzņemšana ir gan priekpilna, gan izaicinājumiem pilna. Īpaša aprūpe vajadzīga bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tādi bērnunamos pašlaik ir 78 no nedaudz vairāk nekā 500. Visvairāk ir pusaudžu – pāri trim simtiem.
Bet kāds ir valsts atbalsts ģimenēm, kas izvēlas uzņemt bez vecāku gādības palikušos bērnus? Arī vairākus bērnus uzreiz. Pusaudžus ar uzvedības problēmām. Vai bērnus ar smagām veselības problēmām.
Valsts atbalsta grozā ir dažādi pabalsti, papildu atlīdzība audžuģimenēm un aizbildņiem, dažādi atvieglojumi, piemēram, transportam un elektroenerģijai. Vēl ir īpaši veidotie ārpusģimenes atbalsta centri, kuri sniedz emocionālu un praktisku palīdzību.
"Protams, ka mēs vienmēr varam runāt par to, ka gribas vairāk, un ministrija arī to īsteno. Mēs ik pa laikam, katru gadu arī papildinām šo pakalpojumu klāstu. Varbūt tas nenotiek tik ātri, cik gribētos. Ģimenes var arī saņemt psiholoģisko palīdzību, gan arī sociālā darbinieka konsultācijas, vēršoties ārpusģimenes atbalsta centros," skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Ivita Krastiņa.
Bet, lai tiktu pie atbalsta, tas, protams, jālūdz. Pērn dažādu iemeslu dēļ 57 bērni atgriezti bērnunamos no audžuģimenēm vai aizbildņu ģimenēm, vēl 11 bērniem pārtraukta adopcijas apstiprināšana tiesā.
