1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Ozols Latvijas Radio raidījumā atzina, ka barikāžu dalībniekiem ir nepieciešams kāds īpašs atbalsts par to, ka viņi "parādīja drosmi un pašaizliedzību", cīnoties par valsts neatkarību. "Jo mēs paliekam vecāki un bezspēcīgāki," noteica Ozols.
Ražuks atzina, ka barikāžu dalībnieku paveiktais valsts neatkarības atjaunošanā ir pielīdzināms strēlnieku varoņdarbiem. "Viņu paveiktais pat ir lielāks," vērtēja Saeimas deputāts, norādot, ka barikāžu dalībnieki par valsts neatkarību cīnījās bez ieročiem – "ar garaspēku".
Pēc deputāta sacītā, līdz šim nekāds atbalsts barikāžu dalībniekiem nav paredzēts ierobežoto valsts finansiālo iespēju dēļ. Taču tagad ir doma īpašā likumprojektā noteikt, ka visiem barikāžu dalībniekiem, kam ir attiecīgs statuss un to apliecinoša apliecība, sniegt kādas "minimālās sociālās garantijas".
Piemēram, barikāžu dalībnieki varētu pensionēties divus gadus ātrāk, palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas apmēru, ieviest 50% atlaidi braukšanai sabiedriskajā transportā, samazināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi un citas pašvaldību nodokļus vai nodevas.
"Jāsaprot, kas ir tas minimālais, ko var atļauties, un kas ir pilnīgi nereāls," teica Ražuks, norādot, nav jēgas spriest par nereāliem atbalsta mehānismiem, kam nebūs finansiāla seguma un kas var apturēt likumprojektu jau pašā sākumā.
Atbalsta pasākumu ieviešana barikāžu dalībniekiem prasīs apmēram gadu. Līdz šim ir apzināti aptuveni 33 000 barikāžu dalībnieki, piebilda Ražuks.
Tikmēr vēsturnieks Kaspars Zellis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdienā" pauda skepsi par īpašo atbalstu tieši 1991.gada janvāra barikāžu dalībniekiem. Viņaprāt, nav pareizi izcelt vienu grupu - tad jau būtu jādomā arī par atbalstu "Batijas ceļā" stāvētājiem.
